Aktuālā Rutēnija Cena un Rutēnija Kurss ar Diagrammu

Lielākais un visstraujāk augušais posms. Pieauguma dzinējs 2023.–2025. gadā bija kaprolaktāms — neilona 6 priekšviela — un konkrēti ķīniešu jaudas. Johnson Matthey 2026. gadam gaida divciparu kritumu Ķīnas ķīmijas pieprasījumā, jo vietējais kaprolaktāma tirgus ieiet pārprodukcijā un plānotie jaudas palielinājumi tiek atlikti vai atcelti. Otrs klasiskais pielietojums ir etiķskābe rutēnija un irīdija sistēmās; tās cena rada atgriezenisko saiti uz rodiju — tāpēc ka irīdijs un rutēnijs ir kļuvuši tik dārgi, alternatīvais, ar rodiju katalizētais Monsanto process ir kļuvis konkurētspējīgāks.

Trešais pielietojums ir tas, kurā augstā cena jau ir atstājusi pēdas: katalītiskā mitrā gaisa oksidēšana rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanā. Johnson Matthey šeit nosauc pieprasījuma iznīcināšanu ar vārdu: cenai no 2025. gada janvāra līdz 2026. gada martam gandrīz četrkāršojoties, šis process saskaras ar augošu konkurenci no procesiem bez platīna grupas metāliem. Ceturtais — amonjaka šķelšana ūdeņraža ķēdē, kur rutēnijs ir ļoti aktīvs katalizators; lētāki niķeļa katalizatori pastāv, bet prasa augstāku temperatūru un tātad vairāk enerģijas. Pretēji bieži rakstītajam, amonjaka sintēzē rutēnijs nav rūpnieciskais standarts: komerciālās iekārtas joprojām izmanto daudz lētākus dzelzs katalizatorus.

Šeit rutēnijs ir tuvāk lasītājam, nekā izskatās. Rutēnija oksīda pretestības pastas izmanto pretestību komponentēs „almost every chip device“, hibrīdintegrālajās shēmās un masīvos — rutēnijs tātad ir gandrīz katrā mikroshēmu ierīcē, kas atrodas mājās vai birojā Latvijā. Otrs liels posms ir cietie diski, kur rutēnijam ir būtiska, kaut apjoma ziņā neliela loma; dzinējs ir datu centru izplešanās. Johnson Matthey 2026. gadam gaida ļoti spēcīgu elektronikas pieprasījumu gan pastām, gan cietajiem diskiem.

Pretējā tendence pieder stāstam klāt. Šodienas tehnoloģija atduras pret ietilpības robežu, un HAMR — ar siltumu atbalstītā magnētiskā ieraksta tehnoloģija — jau ir ražošanā un izmanto ievērojami mazāk rutēnija. Arī jauno nesēju rutēnija saturs tiek gaidīts zemāks nekā pašreizējās tehnoloģijās. Lapa, kas raksta tikai „cieto disku uzplaukums ceļ rutēniju“, nolaiž pusi. Trešais virziens tomēr velk pretējā pusē: nanometru biezas rutēnija kārtiņas, ko uzklāj ar CVD metodi, izmanto kā savienojumu materiālu ļoti mazās shēmu arhitektūrās, un sagaidāms, ka šī loma pieaugs, miniaturizācijai turpinoties. Ceturtais pielietojums ir cietināšana: rutēnijs ir „one of the most effective hardeners“ platīna un pallādija kontaktu sakausējumiem.

Rutēnija oksīda un jauktu metālu oksīdu pārklājumi uz elektrodiem ir hlora un sārma elektrolīzes pamats; izmēru stabilie anodi ir plaši atzīti hlora izdalīšanas un hloralkāliju sistēmās. Aizstāšanas potenciāls šeit ir salīdzinoši zems, jo tehnoloģija ir dziļi iebūvēta kapitālietilpīgā procesā. No tā izriet īpašība, kas rutēnijam ir raksturīgāka nekā citiem platīna metāliem: pamatpieprasījums, kas karājas pie uzstādītās iekārtu bāzes, jo elektrodus pēc kārtas pārklāj no jauna. Klāt nāk jūras ūdens hlorēšana un kuģu balasta ūdens elektroķīmiskā apstrāde. PEM ūdens elektrolīzē rutēniju arvien vairāk izmanto kopā ar irīdiju: rutēnijs dod augstāku aktivitāti, irīdijs augstāku izturību, un labi izstrādāta kombinācija var būt optimāla komerciālam elektrolīzeram.

Kāpēc aizstāšana ir grūtāka, nekā izskatās: rutēnijs un irīdijs dala daudzas īpašības un tāpēc bieži tiek izmantoti kopā, turklāt jau pie zemas metāla devas. Tas nozīmē, ka augsta metāla cena tikai vāji ietekmē gatavās vienības izmaksas, un stimuls aizstāt paliek mazs. Pieprasījuma iznīcināšana tāpēc notiek tur, kur rutēnija vajag daudz — notekūdeņu apstrādē —, nevis tur, kur tā vajag mikrogramus.

Rutēniju nekur neiegūst kā galveno produktu: tas tiek atgūts kopā ar citiem platīna grupas metāliem no tā paša rūdas atradnes — vai nu kā platīna un pallādija ieguves blakusprodukts, vai no niķeļa un vara sulfīdu atradnēm. Tā daļa rūdā ir ģeoloģiski iepriekšnoteikta: Dienvidāfrikas Bušvelda kompleksā UG2 hromitīta slānis satur ievērojami vairāk rodija, rutēnija un irīdija nekā Merensky slānis, un šo trīs metālu daļa UG2 kopējā platīna grupas saturā var pārsniegt 20%, kamēr citur platīna un pallādija rūdās tā reti pārsniedz dažus procentus. Cik rutēnija pasaulē rodas, tādēļ izšķir jautājums, kuru slāni platīna ražotāji pašlaik izstrādā — nevis rutēnija cena.

Mērogi, kas to padara neelastīgu: Dienvidāfrikas platīna grupas raktuves strādā dziļumos no mazāk par 500 m līdz aptuveni 2,2 km, rūda tipiski satur 2 līdz 6 gramus platīna grupas metālu tonnā, un, atkarībā no satura, vienas platīna Trojas unces iegūšanai jāpārvieto 10 līdz 40 tonnas rūdas. Jaunai jaudai vajag 8 līdz 18 mēnešus esošas ražotnes atsākšanai, 3 līdz 4 gadus seklam jaunam projektam un 6 līdz 8 gadus dziļai šahtai. Cenas signāls tātad var radīt metālu agrākais pēc gadiem.

Šeit rutēnijs atšķiras no rodija, un atšķirība ir visa deficīta kodols. Rodijam nolietoti auto katalizatori dod aptuveni 31% no kopējās piegādes — mehānisms, kas augstu cenu ar nokavēšanos pārvērš papildu metālā. Rutēnijam Johnson Matthey atklātā cikla otrreizējo piegādi neuzrāda vispār. Iemesls ir fizikāls: rutēnijs sēž mikroshēmu pretestībās, cieto disku kārtiņās un elektrodu pārklājumos niecīgos daudzumos un sajaukumos — savākšanas sistēmas, kāda ir auto katalizatoriem, nav. Kas atgriežas, atgriežas pārsvarā slēgtos ciklos, kuros sākotnējais īpašnieks metālu no rokām neizlaiž, piemēram, elektrodus pārklājot no jauna.

Eiropas Savienībai IPA to formulē tieši: ar niecīgu pirmreizējo piegādi un niecīgu atklātā cikla otrreizējo pārstrādi reģions rutēnija jaunajam metālam ir atkarīgs no importa. Latvijai tas ir precīzs apraksts: rutēnijs šeit neienāk ne kā raktuvju metāls, ne kā atgriezts lūžņu metāls, bet kā gatava sastāvdaļa ievestās iekārtās. Cik daudz rutēnija atgriežas otrreizējā pārstrādē, kvantitatīvi nav zināms — IPA rutēnijam nevarēja publicēt pat otrreizējā ceļa vides bilances vērtības, jo neizdevās sasniegt minimālo ziņojošo uzņēmumu skaitu.

Johnson Matthey starp 2025. gada saspringuma iemesliem nosauc „Chinese export controls on ruthenium and ruthenium-containing materials, imposed in February 2025“, kas, iespējams, pastiprinājušas iztrūkumu citos reģionos. Šo apgalvojumu šī lapa nes kā Johnson Matthey apgalvojumu, nevis kā tiesisko stāvokli, un tam ir konkrēts iemesls.

Ķīnas Tirdzniecības ministrijas un Muitas ģenerālpārvaldes paziņojums Nr. 10/2025 no 2025. gada 4. februāra — tas pats datums un tas pats mēnesis — attiecas uz volframu, telūru, bismutu, molibdēnu un indiju. Rutēnijs tajā nav nosaukts. Iespējams, Johnson Matthey ar to saprot citu, neatrastu pasākumu, vai arī rutēnijs ir aptverts netieši caur priekšproduktu un tehnoloģiju pozīcijām. Kamēr tas nav pārbaudīts Ķīnas paziņojuma oriģinālā, pareizais veids ir nosaukt abus: avota apgalvojumu un to, ko paziņojums tiešām aptver. Kas rutēnija eksporta kontroles citē kā faktu, citē avotu, nevis normu.

Ja pērk par pārdošanas cenu un pārdod par pirkšanas cenu — tātad tam pašam tirgotājam —, tad pie mērītās 30,0% starpības metāla cenai jāpieaug aptuveni par 43%, lai atgrieztos nullē tikai pēc starpības. Un tas ir vēl pirms 21% PVN, pirms apstrādes uzcenojuma 5,7% un pirms jebkāda mazumtirgotāja uzcenojuma. Rodijam tā pati rēķina darbība pie 15,0% starpības prasa aptuveni 17,6%, platīnam pie 7,0% aptuveni 7,5%. Kas rutēniju pērk un pārdod vienā dienā, zaudē gandrīz trešdaļu ieliktā, pirms nodoklis vispār tiek rēķināts.

Ko mēs apzināti neapgalvojam: mazumtirgotāju uzcenojumus, minimālās pasūtījuma robežas un tipiskos stieņu nominālus rutēnijam no pirmavota noteikt nebija iespējams, tāpat kā nevienu Latvijas mazumtirdzniecības piedāvājumu. Mērīta ir 30,0% rafinētāja starpība un 5,7% apstrādes uzcenojums; viss pārējais nāk tiem virsū un šajā lapā nav skaitļos.

Johnson Matthey 2026. gada maijā ziņo biržā tirgotu fondu krājumus platīnam, pallādijam (1,14 milj. unču 2025. gada beigās) un rodijam (ap 22 000 unču). Rutēnijam tā krājumus neuzrāda, un arī IPA nenosauc nevienu ieguldījumu produktu. Precīzi pateikts: divi nozares ziņojumi rutēnijam — atšķirībā no platīna, pallādija un rodija — biržā tirgotus krājumus neuzrāda. Tas ir pieminējuma trūkums, nevis pierādījums, ka produkta nav. Groza produktiem turklāt palīdzības nav: platīns un pallādijs veido 86% platīna grupas groza pēc masas, rutēnijs 7% — grozs rutēnija cenu neatspoguļo.

Arī ieguves uzņēmumu akcijas rutēnijam darbojas vājāk nekā rodijam, un iemesls ir rādītājā. Publicētais Dienvidāfrikas groza cenas rādītājs ir 4E grozs — platīns, pallādijs, rodijs un zelts —, un rutēnijs tajā nav; tas parādās tikai 6E saturā. Johnson Matthey 2025. gadu apraksta tieši tā: ražotāji guva labumu no neparasti augstām rutēnija un irīdija cenām papildus 4E grozam, kas gada laikā pieauga no aptuveni 24 000 līdz vairāk nekā 40 000 ZAR par unci. Kas rutēniju grib pirkt caur akciju, pērk pozīciju, kurā rutēnijs pat standarta rādītājā nav. Nosaukuma precizējums tiem, kas meklē: Anglo American Platinum kopš 2025. gada 28. maija saucas Valterra Platinum; atdalīšana no Anglo American stājās spēkā 2025. gada 2. jūnijā.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139. panta otrā daļa atbrīvo četrus darījumus, un visos četros priekšmets ir viens un tas pats: ieguldījumu zelta piegāde iekšzemē un ES, tā iegāde ES, imports un starpniecība. Definīcija 139. panta pirmajā daļā apraksta vienu vienīgu metālu: stieņi ar provi 995 dārgmetālu tirgū atzītā svarā un monētas ar provi 900, emitētas pēc 1800. gada, kas ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis un kuru cena satura tirgus vērtību nepārsniedz vairāk kā par 80 procentiem; pamatā ir ES Direktīvas 2006/112/EK 344. līdz 346. pants. Prove, kalšanas gads, maksāšanas līdzekļa statuss un uzcenojums pret zelta vērtību — neviens no četriem kritērijiem rutēnijam nav attiecināms, jo visi četri runā par zeltu.

Tāpēc rutēnijam — sūklī, granulās, stienī vai apstrādātā veidā vienādi — piemēro standarta likmi 21% (41. panta pirmās daļas 1. punkts). Samazinātās likmes 12% un 5% uzskaita 42. pants, un tajā katalogā nav neviena dārgmetāla. Pretstata sudrabam, platīnam un pallādijam šeit nav: arī tie nes 21%, atbrīvots ir tikai zelts. Vēsturei: 21% likme Latvijā ir spēkā kopš 2009. gada 1. janvāra, ar pārtraukumu, kad no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam tā bija 22%. Pircējam, kas pasūta no ārzemēm: iegāde ES teritorijā ir apliekama, jo 52. pants šos metālus nemin (54. panta pirmā daļa), un importam 21% rēķina no muitas vērtības kopā ar transportu, apdrošināšanu un muitas maksājumiem (36. panta pirmā daļa). Arī maksāšanas līdzekļa atbrīvojums nepalīdz: 52. panta pirmās daļas 21. punkta „d“ apakšpunkts no tā izņem priekšmetus, kurus piegādā kolekcionēšanai vai kuri satur dārgmetālu.

Divi režīmi, kurus bieži piesauc nepareizi. Peļņas daļas režīms (138. pants) rutēnija stienim nav pieejams: MK noteikumu Nr. 17 184. punkts izslēdz „dārgakmeņi vai dārgmetāli“ kā tādus un pieļauj tikai dārgmetālu izstrādājumus. Apgrieztā maksāšanas kārtība (143.³ pants) privātpircējam nenozīmē neko: tā darbojas vienīgi starp diviem reģistrētiem nodokļa maksātājiem, prasa bezskaidras naudas norēķinu un attiecas uz neapstrādātiem dārgmetāliem, pusfabrikātiem, sakausējumiem, plaķētiem metāliem un lūžņiem. Rutēnijam tas ir tieši tas ceļš, pa kuru metāls reāli staigā — nolietoti ķīmijas katalizatori un elektrodu materiāls starp uzņēmumiem —, un norma ir metālneitrāla, jo, atšķirībā no 143.⁴ panta, tā nedeleģē uz KN kodiem. Zelts no tās ir tieši izņemts, jo uz to attiecas 139. pants; rutēnijam šāda izņēmuma nav. Bet vai rutēnija sūklis ietilpst jēdzienā „neapstrādāti dārgmetāli un to pusfabrikāti“, normas teksts nenosaka, un šī lapa jautājumu atstāj atklātu.

Ienākuma nodoklī aina apgriežas. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 11.⁹ panta otrās daļas 7. punkts kapitāla aktīviem pieskaita „ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā“. Un jēdziens dārgmetāli nav iestādes skaidrojums, bet legāldefinīcija: likuma „Par valsts proves uzraudzību“ 1. panta 1. punkts tai pakļauj zeltu, sudrabu, pallādiju, platīnu un platīna grupas metālus jebkurā veidā un stāvoklī. Rutēnijs ir platīna grupas metāls, tāpēc Latvijā tas ir aptverts pēc vārda, nevis pēc metālneitralitātes — un vārdi „jebkurā veidā un stāvoklī“ vienlaikus nokārto formas jautājumu: sūklis, granulas, pulveris un stienis ir aptverti vienādi.

Juridiskā daba jānosauc precīzi: šeit nav ne atbrīvojuma, ne iztrūkstoša nodokļa objekta, bet pozitīvi piešķirts nodokļa objekts. Likme ir 25,5% kopš 2025. gada 1. janvāra (15. panta piektā daļa; iepriekš 20%, kas tagad paliek vienīgi pārejas gadījumā darījumiem, kuri uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim un nav pabeigti). Likme ir vienota, nevis pakāpeniska — pakāpes 25,5% un 33% pieder 15. panta otrajai daļai, no kuras kapitāla pieaugums ir izņemts. Apliek pārdošanas cenu mīnus iegādes vērtību (11.⁹ panta pirmā daļa); iegādes blakus izdevumi ir atskaitāmi (piektā daļa). Papildu 3% piemēro tiktāl, ciktāl gada kopējie ienākumi pārsniedz 200 000 EUR (15.¹ pants, un kapitāla pieaugums tajā bāzē ieskaitās) — nevis metāla peļņai atsevišķi un nevis nodokļa summai virsū.

Turēšanas termiņa nav: vienīgā termiņa norma, 60 mēneši, attiecas tikai uz nekustamo īpašumu (9. panta pirmās daļas 33. un 33.¹ punkts). Neapliekamā minimuma dārgmetālu peļņai arī nav (12. panta pirmā daļa) — apliekams ir pirmais cents. Tāpēc 1 000 EUR ceturksnī nav robeža, bet deklarēšanas biežums (19. panta 5.³ daļa): virs tā DK deklarāciju iesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam un maksā līdz 23. datumam tajā pašā mēnesī, zemāk — līdz 15. janvārim. GD ir kas cits: gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācija zaudējumu segšanai līdz 1. februārim (MK noteikumu Nr. 662 3. punkts). Zaudējumus sedz tikai ar tā paša gada peļņu no citiem kapitāla aktīviem — pārnešanas uz nākamajiem gadiem nav, un ierobežojums „tikai ar līdzīgiem aktīviem“ attiecas vienīgi uz kriptoaktīviem. Ienākuma gūšanas diena ir diena, kad maksātājs saņem naudu (16.¹ panta pirmā daļa).

Visdārgākā kļūda ir dokumentos, un rutēnijam tā ir vēl dārgāka nekā zeltam, jo vienas iegādes summa parasti ir liela. Ja paša pirkuma dokuments nav saglabājies, nodokli maksā no pārdošanas cenas, neņemot vērā iegādes vērtību — tā rēķina VID materiāla „IENĀKUMS NO IEGULDĪJUMU ZELTA UN DĀRGMETĀLU PĀRDOŠANAS“ 2. piemērs. Nulles vērtējums ir noteikts tikai kriptoaktīviem (11.⁹ panta 1.¹ daļa) un uz metālu nav pārnesams. Dāvinājumam turpretī MK noteikumu Nr. 899 54. punkts paredz uztverošo normu: par iegādes vērtību uzskata dāvinātāja dokumentāri pierādāmos iegādes izdevumus, ne vairāk par atsavināšanas cenu. Nerezidentam pamatgadījums ir 3% ieturējums no pārdošanas cenas bez izmaksu atskaitīšanas (15. panta septītā daļa), un 25,5% no peļņas ir viņa pašas izvēle. Pārbaude un uzrēķins — trīs gadi.

Rutēnijam ir viena robeža, kura zelta pircējam reti ir aktuāla: ja pirkšana un pārdošana kļūst regulāra, 11. panta 1.³ daļa pietiek ar vienu izpildītu kritēriju, lai darbību uzskatītu par saimniecisku, un ieņēmumu slieksnis ir 14 229 EUR. Rūpniecības izejvielai, kuras viena partija var šo summu pārsniegt, tā ir reāla robeža, nevis teorētiska.

Šeit ir Latvijas īpatnība, kuru vērts izsekot līdz galam. Tas pats likums „Par valsts proves uzraudzību“, kura 1. panta 1. punkts rutēniju iekļauj dārgmetālos, 7. un 9. pantā paredz prove zīmes un valsts proves zīmogus tikai četriem metāliem: zeltam, sudrabam, platīnam un pallādijam. Rutēnijam, rodijam un irīdijam sava proves zīme nav. Tātad: definīcijas līmenī tie ir dārgmetāli ar visām no tā izrietošajām nodokļu sekām, bet zīmogu tiesībās tie nav attēloti vispār. Praktiski tas nozīmē, ka rutēnija sūkļa tīrību apliecina rafinētāja sertifikāts, nevis Latvijas valsts zīmogs, un Latvijas proves birojs — valsts sabiedrība Finanšu ministrijas pārziņā — rutēnija sūkli nepunzē, kaut dārgmetālu izstrādājumus pārbauda tas.

Skaidrā naudā veikts darījums virs 7 200 EUR ir aizliegts, arī privātpersonai bez saimnieciskās darbības (likuma „Par nodokļiem un nodevām“ 30. panta pirmā un astotā daļa); sods ir 15% no darījuma summas. Rutēnijam pie 61,35 EUR par gramu šī robeža ir sasniegta jau pie aptuveni 117 gramiem — mazāk nekā apstrādāta metāla paraugs vidēja izmēra pasūtījumā. Klienta izpēti tirgotājam izraisa 10 000 EUR skaidrā naudā vai skaidras naudas iemaksa pārdevēja kontā (NILLTPFN 3. panta pirmās daļas 9. punkts), un šī slieksnis skaita arī vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Agrākā personas datu uzņemšana tomēr nāk no nodokļu tiesībām: par skaidras naudas darījumiem virs 3 000 EUR tirgotājs reizi gadā paziņo vārdu, uzvārdu un personas kodu (30. panta septītā daļa). Uzraudzību veic VID — ne Latvijas Banka; FKTK kopš 2023. gada vairs nav. Licence tirgotājam nav vajadzīga: ir paziņošana VID un bezmaksas darbības vietu reģistrācija Latvijas proves birojā. Mantotam metālam ienākuma nodoklī ir īsts atbrīvojums (9. panta pirmās daļas 9. punkts); dāvinājumam ārpus radniecības līdz trešajai pakāpei ir 1 425 EUR neapliekams minimums gadā par katru dāvinātāju (MK noteikumu Nr. 899 53. punkts), un pārsniegums ir citi ienākumi, nevis kapitāla pieaugums.