Aktuālā Irīdija Cena un Irīdija Kurss ar Diagrammu

Visu trīs lielo irīdija pielietojumu virkni savieno viena īpašība: metāls neko nedod no sevis apkārtējai vidē un nekas no vides tam neko nedara. Elektrods hlora ražošanas vai galvanizācijas vannā strādā gados ilgi agresīvā šķīdumā. Tīģelis oksīdu kristālu kausējumā iztur kušanas temperatūru un neienes produktā nekādu piemaisījumu — tas elektronikas materiāliem ir izšķiroši, un tieši tāpēc dārgais irīdijs tiek izvēlēts, nevis daudz lētākais molibdēns vai volframs. Aizdedzes svece karstās izplūdes gāzēs saglabā formu. Un etalonmetrs tika darīts no platīna-irīdija, lai tas nemainītos.

Komentāros bieži redzams precīzs skaitlis irīdija izplatībai zemes garozā. Šī lapa to apzināti nenosauc. IPA dod aptuveni 1,5 ppb visiem platīna grupas metāliem kopā augšējā kontinentālajā garozā un 3,7 ppb visā garozā, un par irīdiju saka tikai, ka tas šajā grupā ir „one of the least abundant“. Plaši citētais atsevišķais skaitlis savukārt ir identisks irīdijam, rodijam un rutēnijam — tas ir vietturis uzziņu tabulā, nevis mērījums, un trīs dažādiem elementiem vienāds nevar būt.

Blakus tam viena vides ziņa, kas pati par sevi ir liecība par tirgus izmēru: ES REACH regulā irīdijam ir reģistrētas tikai trīs formas — metāls un divi hloroirīdija savienojumi. Pats irīdija metāls pēc ES CLP nav klasificēts kā veselībai bīstams. Un IPA irīdijam nespēja publicēt otrreizējās pārstrādes vides bilanci, jo nesasniedza pat minimālo trīs ziņojošo uzņēmumu skaitu.

Lielākā daļa irīdija — 42,4% jeb aptuveni 3,1 tonna 2025. gadā — nonāk elektrodos. Irīdija oksīda pārklājumi, bieži kopā ar rutēnija oksīdu, strādā hlora ražošanā, ūdens attīrīšanā, metālu elektroiegūšanā un hlora-sārma procesā. Tajā skaitā ir pielietojums, ko nepamana gandrīz neviens: galvanizācija vara folijas ražošanai. Vara folija iet akumulatoros elektromobilitātei un iespiedshēmu platēs datu un mākslīgā intelekta lietojumiem — ES tās uzskaita kā atslēgtehnoloģijas. Johnson Matthey 2026. gadam gaida „further gains in iridium demand for electrodes used to manufacture copper foil“.

Aizstāšanas iespēja šeit ir, bet tā maksā: iekārtas operators var elektrodus pārklāt retāk, kas samazina materiāla izmaksas un palielina enerģijas patēriņu, un atsevišķos ūdens attīrīšanas lietojumos irīdiju var aizstāt ultravioletais starojums.

Šis ir irīdija vienīgais tiešām jaunais tirgus un vienlaikus mācība par to, kā cena var apsteigt pieprasījumu. 2020. un 2021. gadā cenu uz 6 300 dolāriem par unci dzina interese par irīdija lomu ūdeņraža ekonomikā — bet pieprasījums tad neatnāca. Johnson Matthey 2026. gada maijā raksta pretējo: „This year will see the first significant demand for iridium in PEM electrolysis, as large green hydrogen projects in Germany and Portugal near completion and PEM electrolyser arrays are delivered.“ Tātad nevis 2021., bet 2026. gadā, un nevis visur, bet Vācijā un Portugālē. IPA paliek atturīga: izaugsme „in the long term from a small base“.

Darba dalījums ar rutēniju ir precīzi aprakstīts: „ruthenium confers higher activity while iridium confers higher durability“ — rutēnijs dod aktivitāti, irīdijs dod izturību, un labi veidota kombinācija ir labāka par abiem atsevišķi. Tas izriet tieši no korozijas izturības, par ko iepriekšējā sadaļā.

Kur šī lapa apzināti kļūst neprecīza: irīdija daudzums uz elektrolīzes jaudas vienību. Pēc nozares un pētniecības ziņām tā patlaban ir aptuveni 2 mg uz kvadrātcentimetru jeb apmēram 0,5 līdz 0,8 grami uz kilovatu, un ASV Enerģētikas departaments savam konsorcijam 2026. gadam izvirzījis mērķi 0,4 mg/cm²; pārrēķinā tas nozīmē aptuveni 300 līdz 500 kilogramus irīdija uz elektrolīzes gigavatu. Šie skaitļi nenāk no Johnson Matthey, IPA vai USGS un šajā izpētē nebija pirmavotā pārbaudāmi — tāpēc tie ir nozares ziņas, nevis mērījums. Rēķins, kurš tos padara saprotamus, tomēr ir vērts: pie 400 kg uz gigavatu viens gigavats elektrolīzes jaudas piesaistītu aptuveni 5,6% no pasaules gada ieguves.

14,4% jeb 1,1 tonna iet ķīmiskajā rūpniecībā, galvenokārt etiķskābes ražošanā. Stāsts aiz tā ir pamācošs, jo tas ir noticis divreiz un otrajā reizē pretējā virzienā. Vecāko, rodija katalizēto Monsanto procesu metanola karbonilēšanai lielās iekārtās izspieda uz irīdija balstītais Cativa process. Tagad tas daļēji apgriežas: Johnson Matthey 2026. gadam gaida ķīmijas pieprasījuma kritumu, „as investment in new acetic acid capacity using the Cativa process subsides; high iridium and ruthenium prices have made the alternative rhodium-catalysed Monsanto process more competitive“.

Tomēr katalizatora maiņa nav slēdža pagriešana. IPA to apraksta kā „normally process-specific, qualification-intensive, and slow, as changing the catalyst metal can alter selectivity, by-products, water balance, and plant economics“. Cenas signāls tādēļ ķīmijā strādā — bet ar gadu mēroga nokavēšanos.

14,0% jeb 1,0 tonna iet elektrotehnikā un elektronikā, un šajā rindā ir vienīgais skaidri dokumentētais pieprasījuma iznīcināšanas gadījums visā irīdija vēsturē. Tīģeļus sintētisko kristālu audzēšanai izvēlas par daudz lētāko molibdēnu un volframu, jo tie iztur kušanas temperatūru un neienes produktā piemaisījumus. Pēc 2020. un 2021. gada cenu lēciena „Chinese manufacturers of iridium crucibles adopted platinum for some crucible formats“ — un tieši to rāda tabula: elektrotehnikas pieprasījums no 50 nokrita uz 26 tūkstošiem unču no 2021. uz 2022. gadu, gandrīz uz pusi.

Aizdedzes sveces ir irīdija klusākais pielietojums un pēc skaita lielākais: „all jet engine spark plugs and most of automotive spark plugs use iridium tips“. Katrā svecē ir tikai daži miligrami. Tam blakus platīna-irīdija kontakti, OLED displeju materiāli — kuriem alternatīvi ceļi ir pētīti, bet „they usually require a complex platform redesign“ — un medicīnā platīna-irīdija elektrodi elektrokardiostimulatoru vados, kuriem jāraida impulsi uzticami daudzus gadus.

Atlikušos 29,2% jeb 2,1 tonnu Johnson Matthey uzrāda kā „cits“, un neviens avots to neatšifrē. Šī lapa nespekulē, kas tajā ir.

Šeit irīdijs atšķiras no rodija, un atšķirība ir šīs lapas smagākais secinājums. Johnson Matthey irīdijam neuzrāda nekādu otrreizējo piedāvājumu — tabulā ir tikai „total primary supply“. IPA izsakās vēl skaidrāk: „There is currently essentially no open-loop recycling of iridium globally.“

Kas atgriežas, atgriežas gandrīz tikai no slēgtā cikla sistēmām, kurās sākotnējais īpašnieks metālu no rokām nemaz neizlaiž — IPA to skaidro ar „the importance of retaining control of a metal with such a low primary supply“. Atklātā cikla pārstrāde nav attīstīta, jo irīdija saturs gala produktā ir niecīgs — „typically, a few milligrams e.g. in a spark plug“ — un atgūšanas procesi vienkārši nav izstrādāti. Par svecēm IPA raksta tieši: tās varētu būt nozīmīgs avots, ja tās masveidā savāktu, bet „collection is difficult as there is no comparable collection system like with autocatalysts“.

Pretstats ir precīzi izmērāms: rodijam nolietoti auto katalizatori dod aptuveni 31% no kopējās piegādes, irīdijam — nulle atklātajā tirgū. Rodijam tāpēc pastāv mehānisms, kas augstu cenu ar nokavēšanos pārvērš papildu metālā; irīdijam tāda nav. Un tas ir arī iemesls, kāpēc Latvijai šeit nav tā pieskares punkta, kas ir rodijam: nolietoti katalizatori no Latvijas uz ES rafinētavām plūst reāli, bet tas ir rodija, platīna un pallādija ceļš, nevis irīdija. Miljardos transportlīdzekļu un katrā lidmašīnas dzinējā ir daži miligrami irīdija — un sistēmas, kā tos atgūt, nav.

Vienu skaitli ir vērts izrēķināt līdz galam, jo tas ir šīs sadaļas galvenā atbilde. Ja pērk par rafinētāja pārdošanas cenu neapstrādātam metālam un pārdod atpakaļ par tā paša rafinētāja pirkšanas cenu, tad pie nemainīgas 30,0% starpības metāla cenai jāpieaug aptuveni par 42,9%, lai atgrieztos nullē — tikai starpības dēļ, vēl pirms PVN un pirms mazumtirgotāja uzcenojuma. Ja pērk apstrādātu metālu, pieskaitās 5,8% apstrādes uzcenojums un vajadzīgais pieaugums kļūst 51,1%. Rodijam tas pats rēķins prasa aptuveni 17,6%, platīnam — 7,5%, zeltam pie 2–4% uzcenojuma dažus procentus.

Salīdzinājumam derīgs skaitlis no vēstures sadaļas: mūsu mērījuma septiņos mēnešos irīdijs pieauga par 37%. Pat šāds pieaugums starpību vēl nenosedz. Tas nav arguments pret metālu, bet gan pret turēšanu īsu laiku: irīdija starpība ir atgūstama tikai ar ļoti lielu cenas kustību vai ļoti ilgu turēšanu.

Johnson Matthey 2026. gada maijā uzrāda biržā tirgoto fondu krājumus platīnam, pallādijam (1,14 miljoni unču 2025. gada beigās) un rodijam (ap 22 000 unču), bet irīdijam neuzrāda nevienu; arī IPA nenosauc nevienu ieguldījumu produktu. Šo lapu ir vērts lasīt precīzi: tas ir pieminējuma neesamība divos nozares pārskatos, nevis pozitīvs pierādījums, ka produkta nav. Formulējums, ko šī lapa uzskata par pareizu: divi noteicošie tirgus pārskati irīdijam — atšķirībā no platīna, pallādija un rodija — biržā tirgotus krājumus neuzrāda.

Groza produkti irīdiju neaizstāj. Platīns un pallādijs pēc masas veido 86% no platīna grupas metālu groza, irīdijs — 2%, mazāko daļu no visiem pieciem tirgotajiem metāliem. Groza cena irīdija cenu neatspoguļo.

Šeit ir iebildums, kas irīdijam ir spēcīgāks nekā rodijam. Dienvidāfrikas ražotāju publicētais groza cenas rādītājs ir 4E grozs — platīns, pallādijs, rodijs un zelts. Irīdijs un rutēnijs tajā nestāv; tie parādās tikai 6E saturā. Johnson Matthey 2025. gada augstās irīdija un rutēnija cenas attiecīgi apraksta kā papildu efektu blakus 4E grozam, kas gada laikā pieauga no aptuveni 24 000 līdz vairāk nekā 40 000 ZAR par unci. Kas uz irīdiju liek caur akcijām, pērk pozīciju, kuras galvenajā rādītājā irīdija nav.

Ja akcija tomēr ir ceļš, der zināt nosaukumu maiņu: Anglo American Platinum kopš 2025. gada 28. maija ir Valterra Platinum, un atdalīšana no Anglo American stājās spēkā 2025. gada 2. jūnijā. IPA kā integrētus Dienvidāfrikas ražotājus nosauc Valterra Platinum, Sibanye-Stillwater un Impala Platinum, Northam ar galīgo rafinēšanu Eiropā, bet Krievijā Norilsk Nickel. Un akcija paliek akcija: tai pievienojas darbības, jurisdikcijas un elektroapgādes riski, kuru metālam nav.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139. panta otrā daļa atbrīvo četrus darījumus, un visos četros priekšmets ir viens un tas pats: ieguldījumu zelta piegāde iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā, tā iegāde ES, imports un starpniecības pakalpojumi. Definīcija 139. panta pirmajā daļā apraksta vienu vienīgu metālu: stieņi ar provi 995 dārgmetālu tirgū atzītā svarā un monētas ar provi 900, emitētas pēc 1800. gada, kas ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis un kuru cena nepārsniedz satura tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem. Prove, kalšanas gads, maksāšanas līdzekļa statuss un uzcenojums pret zelta vērtību — neviens no četriem kritērijiem irīdijam nav attiecināms, jo visi četri runā par zeltu. Pamatā ir ES Direktīvas 2006/112/EK 344. un 346. pants.

Tāpēc irīdijam — sūklī, granulās, stienī vai apstrādātā veidā vienādi — piemēro standarta likmi 21% (41. panta pirmās daļas 1. punkts). Samazinātās likmes 12% un 5% uzskaita 42. pants, un tajā katalogā nav neviena dārgmetāla. Pretstata sudrabam, platīnam un pallādijam šeit nav: arī tie nes 21%. Atbrīvots ir tikai zelts. Vēsturiski 21% likme Latvijā ir spēkā kopš 2009. gada 1. janvāra, ar pārtraukumu — no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam tā bija 22% — un atkal 21% kopš 2012. gada 1. jūlija.

Trīs ceļi, pa kuriem bieži mēģina apiet, un kur katrs beidzas. Maksāšanas līdzekļa atbrīvojums neglābj: 52. panta pirmās daļas 21. punkta „d“ apakšpunkts no finanšu pakalpojumu atbrīvojuma ir izņēmis maksāšanas līdzekļus, kurus piegādā kolekcionēšanai vai kuri satur dārgmetālu. Peļņas daļas režīms (138. pants) irīdija stienim nav pieejams: MK noteikumu Nr. 17 184. punkts izslēdz „dārgakmeņi vai dārgmetāli“ kā tādus un pielaiž tikai dārgmetālu izstrādājumus. Un iegāde no citas dalībvalsts privātpersonai neko nemaina: 5. pants iekšējo ES iegādi padara apliekamu tikai saimnieciskās darbības ietvaros, bet privātpersonai — tikai jauniem transportlīdzekļiem. Importam no trešās valsts 21% rēķina no muitas vērtības kopā ar transportu, apdrošināšanu un muitas maksājumiem (36. panta pirmā daļa); 139. panta otrās daļas 3. punkta atbrīvojums importam attiecas tikai uz ieguldījumu zeltu.

Viena norma tomēr irīdiju skar tiešāk, nekā gaidāms, un tā nav par stieņiem. Apgrieztā maksāšanas kārtība — 143.³ pants, spēkā no 2017. gada 1. janvāra bez spēka zaudēšanas datuma — nozīmē, ka iekšzemes piegādē nodokli maksā saņēmējs, ja abas puses ir reģistrēti nodokļa maksātāji un norēķins ir bezskaidrā naudā. Tvērums ir neapstrādāti dārgmetāli un pusfabrikāti, sakausējumi, plaķēti metāli un lūžņi, un tas ir metālneitrāls, bez KN kodu saraksta — atšķirībā no 143.⁴ panta. Tātad platīna grupas metālus saturošs katalizatoru lūžņu ceļš no šīs normas iziet, kamēr privātpircējam tā nenozīmē neko. Kura ES direktīvas norma šo pantu nes, šī lapa neapgalvo; 198. panta otrā daļa tā nav, jo tā ir rakstīta zeltam.

Ienākuma nodoklī aina apgriežas pilnīgi. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 11.⁹ panta otrās daļas 7. punkts kapitāla aktīviem pieskaita „ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā“. Tur, kur PVN likums saka „zelts“ un apstājas, IIN likums saka „un citi dārgmetāli“ — un ar to irīdijs ir iekšā. Tas nav atbrīvojums un nav arī neesošs nodokļa objekts: tas ir pozitīvi piešķirts nodokļa objekts, un šo juridisko dabu ir vērts nosaukt precīzi, jo citās dalībvalstīs modelis ir cits.

Viss tādējādi balstās uz jēdzienu dārgmetāli, un šeit ir šīs lapas spēcīgākais punkts: ne PVN likums, ne IIN likums šo jēdzienu nedefinē. IIN likumā vārda „dārgmetāls“ sakne parādās tikai vienu reizi — tieši minētajā punktā — un Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 ne reizi. Definīcija nāk no pavisam cita likuma: likuma „Par valsts proves uzraudzību“ 1. panta 1. punkts nosaka, ka „dārgmetāli — zelts, sudrabs, pallādijs, platīns un platīna grupas metāli jebkurā veidā un stāvoklī“. Vārdi „platīna grupas metāli“ ir plašāki par parastajiem četru metālu sarakstiem, un tajos irīdijs, rodijs, rutēnijs un osmijs ir ietverti. Un „jebkurā veidā un stāvoklī“ noņem formas jautājumu: sūklis, granulas un stienis ir vienlīdz aptverti.

Zemāk skaitļi. Likme ir 25,5% kopš 2025. gada 1. janvāra (15. panta piektā daļa; iepriekš 20%) un ir vienota — pakāpes 25,5% un 33% pieder 15. panta otrajai daļai, no kuras kapitāla pieaugums ir izņemts, tāpēc irīdija peļņa progresīvi netiek aplikta. Apliek pārdošanas cenu mīnus iegādes vērtību (11.⁹ panta pirmā daļa), un iegādes blakus izdevumi ir atskaitāmi (piektā daļa). Turēšanas termiņa nav: vienīgā termiņa norma, 60 mēneši, stāv 11.⁹ panta 7.³ daļā un attiecas tikai uz nekustamo īpašumu. Neapliekamā minimuma nav (12. panta pirmā daļa) — apliekams ir pirmais cents. Un privātās mantas atbrīvojums 9. panta pirmās daļas 19.² punktā dārgmetālus izslēdz divreiz: „b“ apakšpunkts izslēdz kapitāla pieaugumu, „c“ apakšpunkts — metāla lūžņus. Divas durvis, abas aizvērtas. Papildu 3% piemēro tiktāl, ciktāl gada kopējie ienākumi pārsniedz 200 000 EUR, un kapitāla pieaugums tajā skaitās ar (15.¹ panta otrās daļas 1. punkts) — tas nav uzcenojums nodokļa summai un nav piesaistīts metāla peļņai atsevišķi.

Deklarēšana ir vieta, kur visbiežāk kļūdās, un kļūda vienmēr ir viena un tā pati. 1 000 EUR ceturksnī nav robeža, bet deklarēšanas biežums, un tie ir piesaistīti ieņēmumiem, nevis peļņai (19. panta 5.³ daļa): ja ceturksnī ieņēmumi no kapitāla aktīvu darījumiem to pārsniedz, DK deklarāciju iesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam un maksā līdz 23. datumam; ja nē — līdz 15. janvārim. Zaudējumu ieskaitīšanai paredzēta atsevišķa gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācija līdz 1. februārim. Zaudējumus sedz tikai ar tā paša gada peļņu no citiem kapitāla aktīviem; pārnešanas uz nākamo gadu nav. Ienākuma gūšanas diena ir diena, kad maksātājs saņem naudu (16.¹ panta pirmā daļa), nevis darījuma diena. Nerezidentam pamatgadījums ir 3% ieturējums no pārdošanas cenas (15. panta septītā daļa).

Visdārgākā kļūda tomēr nav formulārā. Ja paša pirkuma dokuments nav saglabājies, iegādes vērtību atskaitīt nav no kā — un nodokli maksā no visa pārdošanas ieņēmuma. Tas izriet no 11.⁹ panta pirmās daļas bez jebkādas glābšanas normas: nulles vērtējums Latvijā ir noteikts tikai kriptoaktīviem (11.⁹ panta 1.¹ daļa), un metāliem tādas normas nav. Pie 309,25 EUR par gramu tas nozīmē, ka pazudis čeks par desmit gramiem irīdija maksā aptuveni 789 EUR nodokļa, kura lielākā daļa nav peļņa. Čeks šeit ir vērtīgāks par iepakojumu.

Un tagad tā pretruna, kas Latvijā ir patiešām sava. Tas pats likums „Par valsts proves uzraudzību“, kura 1. panta 1. punkts irīdiju ievelk dārgmetālu jēdzienā, vienu līmeni zemāk to atkal atstāj ārpusē. 7. un 9. pants paredz pārbaudes un proves zīmogus tikai četriem metāliem: zeltam, sudrabam, platīnam un pallādijam, katram ar savu zīmoga formu — aplis zeltam, ovāls sudrabam, rombs platīnam un kvadrāts pallādijam. Irīdijam zīmoga formas vienkārši nav.

Tātad: irīdijs Latvijā ir dārgmetāls pēc definīcijas, bet nav dārgmetāls pēc zīmogošanas sistēmas. Nodokļos tas ir aptverts, valsts proves zīmē — neatspoguļots. Pircējam no tā izriet pavisam praktisks secinājums: irīdija tīrību apliecina rafinētāja sertifikāts, nevis valsts zīmogs, un valsts zīmogu meklēt irīdija stienī nav jēgas. Par uzraudzību atbild VSIA „Latvijas proves birojs“, kurā tirgotājam bez maksas jāreģistrē darbības vietas.

Skaidrā naudā veikts darījums virs 7 200 EUR ir aizliegts, arī privātpersonai bez saimnieciskās darbības (likuma „Par nodokļiem un nodevām“ 30. panta pirmā un astotā daļa), un sods ir 15% no darījuma summas. Irīdijam šī robeža ir ļoti zema: pie 309,25 EUR par gramu tie ir aptuveni 23 grami, mazāk par vienu Trojas unci. Klienta izpēti tirgotājam izraisa 10 000 EUR skaidrā naudā (NILLTPFN 3. panta pirmās daļas 9. punkts) — norma ir metālneitrāla un irīdijam attiecas tieši tāpat kā zeltam. Taču personas datu uzņemšana sākas agrāk un nāk no nodokļu tiesībām: par skaidras naudas darījumiem virs 3 000 EUR tirgotājs paziņo vārdu, uzvārdu un personas kodu (30. panta septītā daļa). Uzraudzību veic VID; licence tirgotājam nav vajadzīga, ir paziņošana VID un darbības vietu reģistrācija Latvijas proves birojā.