Aktuālā Rodija Cena un Rodija Kurss ar Diagrammu

Rodiju nekur neiegūst kā galveno produktu. Tas iznāk tikai kā platīna un niķeļa ieguves blakusprodukts, un tā daļa rūdā ir ģeoloģiski iepriekšnoteikta — augsta Dienvidāfrikas UG2 hromitīta slānī, zema Merensky slānī. Cenas signāls tāpēc nesasniedz ieguvi: pat trīskārša cena nerada jaunu rodija raktuvi, jo tādas nav; jaunas jaudas atsākšana prasa 8 līdz 18 mēnešus, dziļa šahta 6 līdz 8 gadus. No tā izriet ievainojamība pret notikumiem, kas ar rodiju tieši nav saistīti: elektroapgādes ierobežojumi vai streiks platīna raktuvē samazina arī rodija piegādi. Pieprasījuma puse ir tikpat neelastīga — ja aizstājēja nav, autoražotājs metālu pērk arī par augstu cenu. Divas neelastīgas puses kopā izskaidro 2008. un 2021. gada virsotnes un to pašu strauju sabrukumu.

Šeit rodijs atšķiras no rutēnija un irīdija, un atšķirība ir būtiska: nolietoti auto katalizatori dod aptuveni 31% no rodija kopējās piegādes, kamēr rutēnijam un irīdijam Johnson Matthey atklātā cikla otrreizējo piegādi neziņo vispār. Rodijam tāpēc pastāv mehānisms, kas augstu cenu pārvērš papildu metālā — ar nokavēšanos, bet pastāv. Tas ir arī iemesls, kāpēc rodija cena pēc virsotnes krīt straujāk nekā irīdija cena.

Latvijai un Baltijai šeit ir viens praktisks pieskares punkts. Rodija raktuves, rafinētavas vai kotēšanas galda reģionā nav, bet nolietoti katalizatori ir prece, kas no Latvijas uz ES rafinētavām plūst reāli. Konkrētus uzpircējus, apjomus vai cenas šī lapa nenosauc — tie nebija pārbaudāmi pirmavotos.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139. panta otrā daļa atbrīvo četrus darījumus, un visos četros priekšmets ir viens un tas pats: ieguldījumu zelta piegāde iekšzemē un ES, tā iegāde ES, imports un starpniecība. Definīcija 139. panta pirmajā daļā apraksta vienu vienīgu metālu: stieņi ar provi 995 dārgmetālu tirgū atzītā svarā un monētas ar provi 900, emitētas pēc 1800. gada, kas ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis un kuru cena nepārsniedz satura tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem. Prove, kalšanas gads, maksāšanas līdzekļa statuss un uzcenojums pret zelta vērtību — neviens kritērijs rodijam nav attiecināms; pamatā ir ES Direktīvas 2006/112/EK 344. līdz 346. pants.

Tāpēc rodijam — stienī, granulās, sūklī vai apstrādātā veidā vienādi — piemēro standarta likmi 21% (41. panta pirmās daļas 1. punkts). Samazinātās likmes 12% un 5% uzskaita 42. pants, un tajā katalogā nav neviena dārgmetāla. Pretstata sudrabam, platīnam un pallādijam šeit nav: arī tie nes 21%. Atbrīvots ir tikai zelts. Pircējam, kas pasūta no ārzemēm: iegāde ES teritorijā ir apliekama, jo 52. pants to nemin (54. panta pirmā daļa), un importam 21% rēķina no muitas vērtības kopā ar transportu, apdrošināšanu un muitas maksājumiem (36. panta pirmā daļa).

Divi režīmi, kurus bieži piesauc nepareizi. Peļņas daļas režīms (138. pants) rodija stienim nav pieejams: MK noteikumu Nr. 17 184. punkts izslēdz „dārgakmeņi vai dārgmetāli" kā tādus un attiecas tikai uz dārgmetālu izstrādājumiem. Apgrieztā maksāšanas kārtība (143.³ pants) privātpircējam nenozīmē neko: tā darbojas vienīgi starp diviem reģistrētiem nodokļa maksātājiem, prasa bezskaidras naudas norēķinu un attiecas uz neapstrādātiem dārgmetāliem, pusfabrikātiem un lūžņiem — tātad uz nolietotu katalizatoru ceļu, nevis uz privātu pirkumu. Zelts no tās ir tieši izņemts, jo uz to attiecas 139. pants; rodijam šāda izņēmuma nav, un vai rodija sūklis ietilpst jēdzienā „neapstrādāti dārgmetāli un to pusfabrikāti", normas teksts nenosaka — tas nedeleģē uz KN kodiem, un šī lapa jautājumu atstāj atklātu.

Ienākuma nodoklī aina apgriežas. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.⁹ panta otrās daļas 7. punkts kapitāla aktīviem pieskaita „ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā". Un jēdziens dārgmetāli nav iestādes skaidrojums, bet legāldefinīcija: likuma „Par valsts proves uzraudzību" 1. panta 1. punkts tai pakļauj zeltu, sudrabu, pallādiju, platīnu un platīna grupas metālus jebkurā veidā un stāvoklī. Rodijs tādējādi Latvijā ir aptverts pēc vārda, nevis pēc metālneitralitātes — tā ir atšķirība, kas strīda gadījumā nes svaru.

Juridiskā daba jānosauc precīzi: šeit nav ne atbrīvojuma, ne iztrūkstoša nodokļa objekta, bet pozitīvi piešķirts nodokļa objekts. Likme ir 25,5% kopš 2025. gada 1. janvāra (15. panta piektā daļa; iepriekš 20%) un ir vienota — pakāpes 25,5% un 33% pieder 15. panta otrajai daļai, no kuras kapitāla pieaugums ir izņemts. Apliek pārdošanas cenu mīnus iegādes vērtību (11.⁹ panta pirmā daļa); iegādes blakus izdevumi ir atskaitāmi (piektā daļa). Papildu 3% piemēro tiktāl, ciktāl gada kopējie ienākumi pārsniedz 200 000 EUR (15.¹ pants) — nevis metāla peļņai atsevišķi.

Turēšanas termiņa nav: vienīgā termiņa norma, 60 mēneši, attiecas tikai uz nekustamo īpašumu (9. panta pirmās daļas 33. un 33.¹ punkts). Neapliekamā minimuma dārgmetālu peļņai arī nav (12. panta pirmā daļa) — apliekams ir pirmais cents. Tāpēc 1 000 EUR ceturksnī nav robeža, bet deklarēšanas biežums (19. panta 5.³ daļa): virs tā DK deklarāciju iesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam un maksā līdz 23. datumam tajā pašā mēnesī, zemāk — līdz 15. janvārim. GD ir kas cits: gada korekcijas deklarācija zaudējumu segšanai līdz 1. februārim (MK noteikumu Nr. 662 3. punkts). Ienākuma gūšanas diena ir diena, kad maksātājs saņem naudu (16.¹ panta pirmā daļa).

Visdārgākā kļūda ir dokumentos. Ja paša pirkuma dokuments nav saglabājies, nodokli maksā no pārdošanas cenas, neņemot vērā iegādes vērtību — tā rēķina VID materiāla „IENĀKUMS NO IEGULDĪJUMU ZELTA UN DĀRGMETĀLU PĀRDOŠANAS" (aktualizēts 2026. gada 25. februārī) 2. piemērs. Nulles vērtējums ir noteikts tikai kriptoaktīviem (11.⁹ panta 1.¹ daļa). Dāvinājumam turpretī MK noteikumu Nr. 899 54. punkts paredz uztverošo normu: par iegādes vērtību uzskata dāvinātāja pierādāmos iegādes izdevumus, ne vairāk par atsavināšanas cenu. Zaudējumus sedz tikai ar tā paša gada peļņu no citiem kapitāla aktīviem; ierobežojums „tikai ar līdzīgiem aktīviem" attiecas vienīgi uz kriptoaktīviem (9.² daļa). Nerezidentam pamatgadījums ir 3% ieturējums no pārdošanas cenas (15. panta septītā daļa). Pārbaude un uzrēķins — trīs gadi.

Skaidrā naudā veikts darījums virs 7 200 EUR ir aizliegts, arī privātpersonai bez saimnieciskās darbības (likuma „Par nodokļiem un nodevām" 30. panta pirmā un astotā daļa); sods ir 15% no darījuma summas — rodijam tas ir aptuveni 25 grami. Klienta izpēti tirgotājam izraisa 10 000 EUR skaidrā naudā vai skaidras naudas iemaksa pārdevēja kontā (NILLTPFN 3. panta pirmās daļas 9. punkts), bet agrākā personas datu uzņemšana nāk no nodokļu tiesībām: par skaidras naudas darījumiem virs 3 000 EUR tirgotājs paziņo vārdu, uzvārdu un personas kodu (30. panta septītā daļa). Uzraudzību veic VID — ne Latvijas Banka; FKTK kopš 2023. gada vairs nav. Licence tirgotājam nav vajadzīga: ir paziņošana VID un bezmaksas darbības vietu reģistrācija Latvijas proves birojā. Mantotam metālam ienākuma nodoklī ir īsts atbrīvojums (9. panta pirmās daļas 9. punkts); dāvinājumam ārpus radniecības līdz trešajai pakāpei ir 1 425 EUR neapliekams minimums gadā (MK noteikumu Nr. 899 53. punkts), un pārsniegums ir citi ienākumi, nevis kapitāla pieaugums.