Platīns un pallādijs Latvijā

PVN asimetrija: kāpēc platīns un pallādijs maksā vairāk

Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139. pants paredz īpašu režīmu ieguldījumu zeltam — tas ir ieguldījumu zelts, kas atbilst konkrētiem kritērijiem par prove (raudzi tūkstošdaļās), izgatavošanas gadu un maksāšanas līdzekļa statusu. Šim zeltam piemēro atbrīvojumu no nodokļa (139. panta otrā daļa), ko apstiprina arī PVN likuma VII nodaļas virsraksts „Atbrīvojumi no nodokļa" un Ministru kabineta noteikumi Nr. 17, 44. punkts, kur atbrīvojums minēts tiešā tekstā.

Platīns un pallādijs šajā normā nav minēti. Tie nav ietverti ne 139. pantā, ne 42. pantā par samazinātajām likmēm. Tādēļ to iegāde ir parasts preču darījums ar 41. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto pamatlikmi 21 % no visas pirkuma cenas — ne tikai no metāliskās vērtības, bet no pilnas summas, ieskaitot uzcenojumu virs metāla vērtības.

Salīdzinājumam: zelta iegādei šāda sloga nav. Tas nozīmē, ka divi ieguldītāji — viens ar zeltu, otrs ar platīnu — par vienādu naudas summu iegūst atšķirīgu sākumpunktu: platīna pircēja portfelis sāk ar 21 % deficītu, ko zelts nepiedzīvo.

Kāpēc nav „ieguldījumu platīna"

139. panta pirmā daļa definē ieguldījumu zeltu caur četriem kumulatīviem kritērijiem, un visi četri ir formulēti tikai zeltam; tie sīki izklāstīti zelta iegādes ceļvedī. Šī definīcija ir apzināti sašaurināta: Eiropas Savienības PVN direktīva, kuras normu Latvija ievieš, paredz atbrīvojumu vienīgi ieguldījumu zeltam, nevis citiem dārgmetāliem. Nav tiesiska mehānisma, kas ļautu platīna vai pallādija stienim vai monētai iegūt analogu statusu — ne pēc raudzes, ne pēc svara, ne pēc izgatavotāja reputācijas.

Praktiski tas nozīmē, ka nodokļu ziņā platīns un pallādijs stāv blakus sudrabam, nevis zeltam. Trīs metāli ar 21 % un viens bez tā — un šī robeža nav tirgus, bet likuma novilkta.

Vai tirgotājs atsevišķos gadījumos varētu piemērot peļņas daļas režīmu, ir cits jautājums, kas pieder nodokļu ceļvedim; privātam pircējam tas galīgo cenu praktiski nemaina — sīkāk ceļvedī par dārgmetālu nodokļiem. Vai konkrēta ieguldījumu monēta tajā vispār var ietilpt, ir atklāts jautājums, kas aplūkots sudraba iegādes ceļvedī.

Ko 21 procents nozīmē praksē

PVN iekasē vienreiz — pirkuma brīdī. Tālāk tas vienādojumā nepiedalās: kad pārdodat metālu, tirgotājs noteiks atpirkuma cenu pēc metāla satura un tirgus situācijas, nevis pēc jūsu rēķina. Nodokli neviens neatmaksās. Tas nozīmē, ka pirms jebkādas peļņas platīna vai pallādija cenai vispirms jāpieaug aptuveni par nodokļa apmēru plus tirdzniecības starpību.

Aprēķina piemērs

Pieņemsim, ka iegādājaties vienas Trojas unces (31,1035 g) platīna stieni. Uzcenojums un atpirkuma atlaide zemāk ir brīvi izvēlēti aprēķina lielumi, nevis tirgus dati — tirgus uzcenojumus šis ceļvedis nenorāda.

Metāla vērtība pirkuma brīdī:   1 000,00 EUR
Uzcenojums (aprēķina lielums 5 %): 50,00 EUR
Bruto cena bez PVN:             1 050,00 EUR
PVN 21 %:                         220,50 EUR
Kopā samaksāts:                 1 270,50 EUR

Lai nerastos zaudējumi tālākpārdošanā:
Nepieciešamā atpirkuma cena >= 1 270,50 EUR

Ja spot cena nemainās un tirgotājs maksā spot mīnus 3 %
(arī šis skaitlis ir tikai aprēķina lielums):
  Atpirkuma cena: 1 000,00 × (1 − 0,03) = 970,00 EUR
  Starpība:       1 270,50 − 970,00 = 300,50 EUR

Izmantojiet izkausēšanas vērtības kalkulatoru, lai redzētu konkrēta gabala metālisko vērtību, un pirkuma cenas kalkulatoru, lai novērtētu paredzamo atpirkuma cenu. Salīdzinājumam ceļvedis par zelta iegādi apraksta scenāriju, kurā šā sākotnējā 21 % sloga vispār nav.

Platīns pret zeltu: divi atšķirīgi sākumpunkti

Tas nenozīmē, ka platīna vai pallādija iegāde automātiski ir neizdevīga — tas nozīmē, ka laika horizontam ir lielāka nozīme nekā pie zelta. Īstermiņa turēšana šajos metālos ir dārga pēc konstrukcijas. Garāks periods var absorbēt nodokļa nastu, ja cena to attaisno.

Otra praktiskā sekas ir mazāk acīmredzama: 21 % samaksātā nodokļa nav iegādes vērtība nodokļu izpratnē tikai tad, ja pircējs to atskaita kā priekšnodokli; privātpersona to nedara, tāpēc tas paliek daļa no faktiski samaksātās cenas. Kā tieši nosaka iegādes vērtību un kādus blakusizdevumus drīkst pieskaitīt, izklāsta dārgmetālu nodokļu ceļvedis — šis teksts to neatkārto.

Legaldefinīcija: kas ir dārgmetāls Latvijā

Likums "Par valsts proves uzraudzību", 1. panta 1. punkts satur dārgmetālu legaldefinīciju, un tā ir šā ceļveža juridiskais pamatakmens. Definīcija skan: dārgmetāli ir zelts, sudrabs, pallādijs, platīns un platīna grupas metāli „jebkurā veidā un stāvoklī".

Trīs vārdi šajā definīcijā izšķir visu pārējo. Pirmkārt, pallādijs un platīns ir nosaukti tieši — tie nav pielīdzināti dārgmetāliem pēc analoģijas un nav tur nokļuvuši ar iestādes skaidrojumu. Otrkārt, formula „jebkurā veidā un stāvoklī" nozīmē, ka nozīme nav formai: stienis, monēta, rūpniecisks sūklis, lūžņi vai katalizatora pārklājums ir viens un tas pats metāls likuma izpratnē. Treškārt, definīcija ir legaldefinīcija — normatīvā akta teksts, nevis administratīva nostādne, tiesas atziņa vai ierēdņa vēstule.

Kas no definīcijas izriet praksē

Definīcijas tvērums ir plašāks nekā nodokļu jautājums. Tā pati definīcija nosaka, kuri priekšmeti ietilpst valsts proves uzraudzībā, kuri darījumi ir dārgmetālu darījumi un kuriem priekšmetiem VSIA "Latvijas proves birojs" var noteikt autentiskumu un vērtību.

Tā kā platīns un pallādijs ir dārgmetāli, arī peļņa no to pārdošanas ir ienākums no kapitāla pieauguma 11.⁹ panta otrās daļas 7. punkta izpratnē; likmes, deklarēšanas termiņus, iegādes vērtības noteikšanu, mantojumu un dāvinājumu pilnībā izklāsta ceļvedis par dārgmetālu nodokļiem, un šis teksts tos neatkārto.

Ko definīcija nenozīmē

Definīcija piešķir statusu, nevis privilēģiju. No tā, ka platīns ir dārgmetāls, neizriet ne PVN atbrīvojums, ne īpaša aizsardzība, ne atvieglots nodokļu režīms. Tāpat no tās neizriet nekāda raudzes prasība ieguldījumu metālam: Latvijas tiesību akti platīnam un pallādijam nenosaka specifisku proves slieksni PVN vajadzībām, atšķirībā no ieguldījumu zelta, kuram 139. panta pirmā daļa slieksni nosauc.

Platingrupas metāli: seši elementi, divi tirgi

Platingrupas metāli ir seši ķīmiski radniecīgi elementi: platīns, pallādijs, rodijs, rutēnijs, irīdijs un osmijs. Tie periodiskajā tabulā atrodas blakus, tiem ir līdzīga korozijas izturība, augsta kušanas temperatūra un — svarīgākais rūpniecībai — katalītiskās īpašības. Visi seši ietilpst legaldefinīcijā, un visiem sešiem attiecas valsts proves uzraudzība.

Tirgus tomēr tos sadala divās nevienlīdzīgās daļās.

Praktiskā secība ir vienkārša: divi metāli no sešiem ir sasniedzami privātam pircējam standartizētā formā, un pārējie četri ir rūpniecības izejvielas, kuras pērk un pārdod ražotāji, nevis mazumtirdzniecība.

Kāpēc pieejamība nosaka ieguldījuma jēgu

Metāla retums pats par sevi nav ieguldījuma arguments. Nozīme ir tam, vai eksistē divi virzieni — pirkšana un pārdošana — pieņemamā laikā un ar paredzamu cenu. Platīnam un pallādijam tie eksistē, kaut arī šaurāk nekā zeltam. Pārējiem četriem tie privātpersonai praktiski neeksistē, un tieši tāpēc šis ceļvedis runā par diviem metāliem, nevis par sešiem.

Kā veidojas platīna un pallādija cenas pasaulē

Platīns un pallādijs netiek tirgoti vienā centrālā biržā tā, kā akcijas tiek tirgotas fondu biržā. Vairumtirdzniecība notiek ārpusbiržas — tiešos darījumos starp lieliem dalībniekiem: raktuvju uzņēmumiem, rafinētājiem, rūpnieciskiem patērētājiem, bankām un starpniekiem. Londona vēsturiski ir šo darījumu galvenā norises vieta, tāpat kā zeltam un sudrabam, un tieši tur veidojas lielākā daļa fiziskā metāla apgrozījuma.

Paralēli tam darbojas nākotnes līgumu biržas, kur tirgo standartizētus līgumus par metāla piegādi nākotnē. Šie divi tirgi nav atdalīti: arbitrāža tos tur kopā, un ziņa, kas ietekmē vienu, gandrīz uzreiz parādās otrā. Tieši tāpēc cena mainās nepārtraukti, nevis reizi dienā.

Starptautiskās cenas var sekot caur platīna cenas lapu un pallādija cenas lapu, kur redzams gan pašreizējais kurss, gan vēsturiskā datu rinda. Salīdzinošā vēsturisko cenu lapa ļauj novērot cenu dinamiku ilgākā periodā.

Spot cena pret nākotnes līguma cenu

Spot cena attiecas uz tūlītēju piegādi un mainās nepārtraukti tirgus darba laikā. Nākotnes līguma cena attiecas uz piegādi vēlākā datumā un ietver glabāšanas, apdrošināšanas un finansēšanas izmaksas; tāpēc tā parasti atšķiras no spot cenas. Privātā pircēja rēķinā parādīsies spot cena vai no tās atvasināta cena, nevis nākotnes līguma kotācija.

Abu metālu gadījumā šī atšķirība var kļūt neparasti liela brīžos, kad fiziskais metāls ir grūti pieejams: tad tuvākā termiņa cena var pārsniegt tālākā termiņa cenu. Zelta tirgū tas ir retums, platīna un pallādija tirgū tas notiek biežāk, jo krājumi ir mazāki un piedāvājums koncentrētāks.

Dolāri par Trojas unci un valūtas kursa ietekme

Platīnu un pallādiju pasaulē nekotē eiro. Tirgus dod dolāra skaitli par Trojas unci (31,1035 g), un viss, ko Latvijas pircējs redz eiro, ir tas pats skaitlis, konvertēts pēc EUR/USD kursa konkrētajā brīdī.

Latvija ir eirozonas dalībvalsts kopš 2014. gada 1. janvāra, un lata vairs nav. Tomēr tas nenovērš valūtas risku — tas vienkārši pārceļ to uz EUR/USD attiecību. Platīna vai pallādija turētājs Latvijā faktiski tur divus ieguldījumus vienlaikus: metālu un pret dolāru novērtētu eiro.

Mijiedarbība ir viegli formulējama un viegli aizmirstama: ja dolāru kotācija samazinās, bet eiro vienlaikus vājinās pret dolāru par lielāku procentu, eiro cena var pieaugt, lai gan metāls pasaules tirgū kļuva lētāks. Pretējā scenārijā stiprs eiro var „apēst" dolāra kāpumā gūto labumu.

Eiro un dolāra pašreizējo kursu var sekot valūtas kursu lapā. Tirgus kotācijas ir dolāros par Trojas unci; vienību pārrēķinātājs palīdz pārrēķināt Trojas unces gramos un kilogramos, kādos parasti tiek pārdoti stieņi.

Vēsturiskā cena eiro

Svarīgi atcerēties: Latvijas datu rindas eiro ir pieejamas tikai no 2014. gada. Starptautiskās cenu sērijas dolāros sniedzas tālāk atpakaļ, bet to pārrēķins eiro pirmseiro periodā prasa retrospektīvus valūtas kursus — tā ir metodoloģiska piesardzības zona, nevis fakts.

Rūpnieciskais pieprasījums pārsniedz investīcijas

Platīns un pallādijs atšķiras no zelta un sudraba vienā dimensijā fundamentāli: to pieprasījuma centrā ir rūpniecība, nevis ieguldītāji. Abi ir reti un dārgi, bet tos iegādājas, lai tie pazustu kaut kur citur — katalizatora korpusā, ķīmiskā reaktorā vai medicīnas ierīcē, nevis lai tie paliktu glabātavā.

Tas maina to, kāds faktors primāri nosaka cenu:

• Platīnam: dīzeļdzinēju izplūdes gāzu attīrīšanas katalizatori, juvelierizstrādājumi (īpaši Āzijā), ķīmiskās un naftas ķīmijas rūpniecības katalizatori, stikla šķiedras ražošana, medicīna un ūdeņraža tehnoloģijas.
• Pallādijam: benzīna automobiļu izplūdes gāzu katalizatori ir aptuveni divas trešdaļas no visa pieprasījuma, tad elektronikas rūpniecība un ierobežots rotaslietu lietojums.

Pieprasījuma un piedāvājuma mehānismu salīdzinājumā ar zeltu var aplūkot zelta cenas veidošanās ceļvedī, kur izskaidrotas atšķirīgās pieprasījuma struktūras.

Auto katalizatori: galvenais platīna un pallādija lietojums

Automobiļu izplūdes gāzu katalizators absorbē lielāko daļu abu metālu patēriņa. Metāls atrodas kā plāns pārklājums uz keramikas šūnveida struktūras, un izplūdes gāzes oksidējas vai reducējas, šķērsojot to. Nekas ārpus platingrupas metāliem šo darbu nepaveic par pieņemamu cenu, un tas izskaidro, kāpēc četras desmitgades automobiļu tirgus notikumi — emisiju normas, ražošanas apjomi, dzinēju tipi — nosaka metālu cenas vairāk nekā jebkurš ieguldītāja lēmums.

Ķīmija un dzinēja tips sadala darbu starp abiem:

Platīna pieprasījuma bāze ir plašāka: dīzeļauto pēcapstrādes katalizatori joprojām ir svarīgi, bet nozīmīga loma ir arī juvelierizstrādājumiem, rafinēšanas katalizatoriem, stikla šķiedras ražošanas iekārtām un medicīnas tehnoloģijām. Šī daudzveidība vēsturiski ir padarījusi platīnu par stabilāko no abiem.

Emisiju normas kā primārais cenu dzinējs

Kas seko auto pieprasījumam šajos metālos, faktiski seko regulatoru lēmumiem par pieļaujamajiem izplūdes gāzu līmeņiem. Katru reizi, kad normas kļūst stingrākas, katalizatoram vajag vairāk metāla. Katru reizi, kad elektrifikācija izņem kādu degvielas dzinēju no ražošanas, viens pieprasījuma bloks pazūd. Abas kustības notiek vienlaikus, un to summa nav paredzama gadu uz priekšu.

Rūpnieciskie lietojumi ārpus auto nozares

Ja katalizators ir lielākais patērētājs, tad pārējie lietojumi izšķir, cik dziļa ir kritiena grīda, kad automobiļu pieprasījums saruk. Šeit abi metāli atšķiras visvairāk.

Platīna rūpnieciskie kanāli ir savstarpēji maz saistīti: ķīmiskā ražotne, stikla līnija un medicīnas ierīce reaģē uz pilnīgi dažādiem ciklu virzieniem. Tieši šī nesaistība ir tas, ko sauc par diversificētu pieprasījumu — nevis lielāks apjoms, bet vairāki neatkarīgi avoti.

Pallādija ārpusauto kanāls praktiski aprobežojas ar elektroniku, kur metāls nonāk sīkos daudzumos daudzslāņu kondensatoros. Šis lietojums ir reāls, bet apjoma ziņā tas nespēj aizvietot katalizatora pieprasījumu, ja tas sarūk.

Ko tas nozīmē ieguldītāja lēmumam

Ieguldītājam abu metālu rūpnieciskā struktūra nozīmē divus dažādus jautājumus. Platīna gadījumā jautājums ir, vai jaunie kanāli aug ātrāk, nekā sarūk dīzeļa katalīze. Pallādija gadījumā jautājums ir daudz šaurāks: cik ilgi pasaulē ražos benzīna dzinējus. Tas nav prognozes uzdevums, bet gan atgādinājums, ka abi metāli nav savstarpēji aizvietojami portfelī, lai gan tirgus tos bieži piemin vienā elpas vilcienā.

Ūdeņraža ekonomika un platīns

Viens pieprasījuma kanāls pieder tikai platīnam, un tas darbojas abos ūdeņraža ķēdes virzienos. Ūdens sadalīšana protonu apmaiņas membrānas elektrolīzerī prasa platīnu uz elektroda; šā ūdeņraža pārvēršana elektrībā degvielas šūnā — kravas automobilī vai stacionārā ģeneratorā — prasa to atkal. Rūpnieciskā mērogā tas pievienotu platīna pieprasījuma bloku bez jebkādas saistības ar iekšdedzes dzinēju.

Divas tehnoloģijas, divi laika horizonti

Elektrolīze un degvielas šūna nav viens un tas pats tirgus. Elektrolīzeri ir rūpnieciskas iekārtas, kuras pasūta enerģētikas un ķīmijas uzņēmumi; to skaits ir mazs, bet metāla daudzums uz vienu iekārtu ir liels. Degvielas šūnas ir transporta komponente, kur uz vienu vienību metāla ir maz, bet vienību skaits potenciāli ir liels. Pirmais kanāls var izaugt ātri un pēc tam apstāties; otrais aug lēni, bet ilgi.

Abos gadījumos ražotāju galvenais tehniskais mērķis ir viens un tas pats — samazināt platīna daudzumu uz vienu vatu jaudas. Vēsture ar auto katalizatoriem rāda, ka tas parasti izdodas. Tāpēc pieprasījuma pieaugums un metāla ietaupījums iet roku rokā, un tikai to starpība nonāk cenā.

Ekspozīcija ir asimetriska

Bez spekulācijām var teikt šo: platīnam ir iespējams ar automobiļiem nesaistīts izaugsmes kanāls, kas daļēji kompensētu dīzeļdzinēju katalīzes ilgtermiņa samazinājumu. Pallādijam ekvivalentas rezerves nav. Tā pati virzība uz akumulatoru elektriskajiem transportlīdzekļiem, kas varētu radīt platīna pieprasījumu, vienkārši atņem pallādija pieprasījumu, jo automašīnai bez dzinēja nav izplūdes gāzu, ko attīrīt.

Substitūcija saista abus metālus

Sēžot blakus periodiskajā tabulā, abi metāli uzvedas pietiekami līdzīgi, lai katalizatora konstruktors varētu pārbīdīt daļu slodzes no viena uz otru. Tā nav teorija: kad izveidojas noturīga cenu atšķirība, pārklājuma recepti pārstrādā tā, lai tā balstītos uz lētāko metālu, un pārskatītā recepte sasniedz auto salonu ar nākamās paaudzes platformu.

Abi substitūcijas virzieni ir novēroti pēdējo desmitgažu laikā atkarībā no tā, kurš metāls konkrētajā periodā bija dārgāks. Tas rada divus secinājumus ikvienam, kurš tur vienu vai abus.

Tā slēdz atstarpi, bet noņem diversifikāciju

Pirmais secinājums: ekstrēma novērtējuma atšķirība starp abiem reti pastāv mūžīgi, jo pati atšķirība ir stimuls, kas to slēdz.

Bet tas nav tirdzniecības signāls

Otrais secinājums ir brīdinājums par laiku. Katalizatora receptes pārstrāde un sertificēšana aizņem gadus, nevis nedēļas, tādēļ plaša atšķirība var pastāvēt ļoti ilgi, pirms kaut kas notiek. Turklāt substitūcija darbojas tikai jaunajās platformās: jau saražotais automobilis savu katalizatoru nemaina.

Ieguldītāji, kas seko zelta un sudraba attiecībai, atpazīs argumenta formu — lai gan tur aiz tā nav salīdzināmas rūpnieciskās atgriezeniskās saites.

Piedāvājums no divām valstīm

Platīna un pallādija ieguve ir ārkārtīgi koncentrēta ģeogrāfiski — vairāk nekā jebkuram citam nozīmīgam rūpnieciskam metālam. Divas valstis nodrošina lauvas tiesu no pasaules primārās produkcijas.

Šī koncentrācija rada strukturālu riska faktoru, kāda zelta un sudraba tirgos nav. Primārā ieguve abos metālos notiek galvenokārt dziļās pazemes raktuvēs, kuru darbība ir tehniski sarežģīta, kapitālietilpīga un pakļauta politiskam, enerģētikas un darbaspēka riskam. Dienvidāfrikas platīna ieguve ir ievērojami atkarīga no elektroapgādes stabilitātes. Krievijas pallādija ieguve savukārt ir pakļauta ģeopolitiskiem faktoriem, kas var ietekmēt eksportu pat tad, ja ieguve turpinās nemainīgi. Zelts un sudrabs ar plašāku ražotāju bāzi šo jautājumu tādā pašā mērā neizjūt.

Ražotāju risks kā cenu faktors

Kad Dienvidāfrikā iestājas ilgstošs streiku vai infrastruktūras traucējumu periods vai kad Krievijas eksports kļūst mazāk paredzams politisku vai loģistikas iemeslu dēļ, globāla piedāvājuma krīze var izveidoties ātri — raktuvju jaudu nedēļās papildināt nevar. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pallādija cena iepriekšējā desmitgadē pieauga vairākas reizes, pirms vēlāk atkal atkāpās. Sekundārā ieguve tobrīd nespēja absorbēt deficītu pietiekami ātri.

Sekundārais piedāvājums un pārstrāde

Katalizatoru pārstrāde ir platīna un pallādija otrs lielākais piedāvājuma avots — un atšķirībā no primārās ieguves tas ir elastīgāks: ja cenas pieaug, no nolietotu automobiļu katalizatoriem tiek izvilkts vairāk metāla.

Dārgmetālu pārstrāde platīna grupā notiek caur specializētiem rafinētājiem. Katalizatoru korpusus savāc no demontētiem automobiļiem, un no tiem atdala platīnu un pallādiju. Sekundārais platīns veido ievērojamu daļu no kopējā piedāvājuma, un pallādijam šī daļa ir vēl lielāka.

Pārstrādes process un tā ierobežojumi

Katalizatora korpusa pārstrāde nav ātrs process. Pēc automobiļa demontāžas korpuss nonāk pie specializēta sagatavotāja, pēc tam pie rafinētāja, kurš atdala atsevišķos metālus un tos attīra. Kopējais laiks no savākšanas līdz tirgojamam metālam var sasniegt vairākus mēnešus. Tāpēc pieprasījuma lēcienu nevar nekavējoties kompensēt ar pārstrādes apjoma palielināšanu: ievade ir stingri ierobežota ar to, cik automobiļu šogad nonāk demontāžā, un to nosaka esošais autoparks un tā vidējais vecums.

Latvijā šādas pārstrādes infrastruktūras nav — pārstrāde notiek lielās Rietumeiropas rafinēšanas rūpnīcās. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājs, kurš nopircis platīna vai pallādija stieni un vēlāk to pārdod, netieši atgriežas starptautiskajā tirgū: atpirkums notiek caur tirgotāju, kurš savukārt sadarbojas ar starptautiskiem tīkliem.

Pārstrādes ietekme uz cenu

Sekundārais piedāvājums nespēj reaģēt uz pieprasījuma lēcienu ātrāk par primāro, jo arī pārstrādes jauda ir ierobežota, tomēr tas kalpo kā buferis. Kad pallādija cena sasniedza vēsturiski augstus līmeņus, pārstrādes rentabilitāte pieauga un daļēji palīdzēja tirgum stabilizēties. Platīnam šis efekts ir mazāk izteikts, jo platīnu iegūst no vairākiem avotiem, ne tikai no katalizatoriem.

Tirgus apmērs, likviditāte un tirdzniecības izmaksas

Platīna un pallādija fiziskais tirgus ir krietni šaurāks nekā zelta vai sudraba tirgus. Tam ir praktiskas sekas katram, kurš pērk vai pārdod.

Šaurāks tirgus nozīmē, ka uzcenojums virs spot cenas procentuāli ir lielāks un ka pārdošanas brīdī atpirkuma cena var atrasties tālāk no spot cenas nekā zeltam. Pallādijam šī iezīme ir visizteiktākā, jo tā mazumtirdzniecības tirgus ir visšaurākais. Latvijā, kur pats metālu tirdzniecības tirgus ir neliels, šis faktors ir vēl jūtamāks: lielu daudzumu realizācija var aizņemt ilgāku laiku, un nav garantijas, ka pārdošana notiks pie spot cenas mīnus parastā mazumtirdzniecības starpība. Ieguldītājam, kurš plāno lielus apjomus, tas jāņem vērā pirms pirkuma, nevis pēc tā.

Uzcenojums un atpirkuma starpība

Metāla vērtība un cena rēķinā nav viens un tas pats skaitlis. Starpību veido tirgotāja uzcenojums pirkšanas pusē un atpirkuma atlaide pārdošanas pusē; kopā tās veido to, ko tirgus sauc par spread. Šis ceļvedis konkrētus uzcenojumu lielumus nenorāda — tie Latvijas tirgū nav pārbaudīti, un jebkurš skaitlis būtu minējums. Aprēķina mehānika tomēr ir vienkārša un pārbaudāma pašam.

Kā izrēķināt uzcenojumu

Uzcenojums (%) = (mazumtirdzniecības cena bez PVN − spot cena) ÷ spot cena × 100

Piemērs ar brīvi izvēlētiem skaitļiem (viena Trojas unce platīna):
Spot cena:           900,00 EUR/oz
Mazumtirdzniecība:   945,00 EUR/oz
Uzcenojums: (945 − 900) ÷ 900 × 100 = 5,0 %
PVN 21 % no 945,00 = 198,45 EUR
Kopā samaksāts: 1 143,45 EUR/oz
Nepieciešamā atpirkuma cena bez zaudējumiem: >= 1 143,45 EUR

Abi cenu skaitļi šajā piemērā ir aprēķina lielumi, nevis tirgus dati. Aizstājiet tos ar saviem un ievērojiet vienu detaļu: uzcenojumu rēķina no cenas bez PVN, jo pretējā gadījumā nodoklis ieskaitās uzcenojumā un rezultāts kļūst nesalīdzināms starp piedāvājumiem.

Kas nosaka starpības platumu

Praktiskais secinājums nav tas, ka starpība ir „liela" vai „maza" — tas ir tas, ka platīnam un pallādijam tā ir noturīgi platāka nekā zeltam, un kopā ar 21 % PVN tā nosaka, cik lielam jābūt cenas kāpumam, pirms ieguldījums vispār sasniedz nulli.

Riska profils: ko platīns un pallādijs nesniedz

Daudz kas, kas tiek rakstīts par zeltu, uz šiem diviem metāliem neattiecas. Nav vērts pieņemt, ka „dārgmetāls" nozīmē „aizsardzība" — abu metālu uzvedība ir tuvāka rūpnieciskai izejvielai nekā rezerves aktīvam.

Glabāšana un apdrošināšana

Fiziskam metālam vajadzīga vieta un vajadzīgs sedzošs apdrošināšanas ieraksts; platīnam un pallādijam tas ir dārgāks jautājums nekā zeltam tieši tāpēc, ka 21 % PVN jau ir samaksāts un zudumu tas nekompensē. Latvijas apdrošinātāju noteikumus, vērtslietu sublimitus, bankas seifa līguma saturu un atklāto jautājumu par to, vai stienis vispār ir izstrādājums polises izpratnē, izklāsta glabāšanas un apdrošināšanas ceļvedis — šis teksts to neatkārto.

Ko dara tirgus noskaņojums

Baiļu un alkatības indekss var parādīt vispārējo dārgmetālu tirgus noskaņojumu, bet tas neatspoguļo platīna un pallādija rūpniecisko pieprasījumu, kas ir šo metālu galvenais cenas dzinējs. Noskaņojuma rādītājs ir konteksts, nevis signāls, un šajos divos metālos tā skaidrojošā vērtība ir mazāka nekā zeltā.

Stieņu formāti, svari un autentifikācija

Platīna un pallādija stieņus ražo standartizētos svara formātos, kas pieņemti starptautiskajos metālu tirgos. Mazākos svarus parasti izgatavo kā kaltos stieņus ar gludu virsmu un iespiestu apzīmējumu.

Tipiskie stieņu svari

Platīna un pallādija stieņus parasti ražo ar raudzes zīmogu — proves norādi tūkstošdaļās, ražotāja zīmi un sērijas numuru. Sertificēti blisterī iepakoti stieņi sniedz papildu autentifikācijas aizsardzību, jo iepakojuma bojājums ir redzams uzreiz.

Autentifikācijas metodes — ultraskaņas pārbaude, rentgena fluorescence, blīvuma noteikšana pēc Arhimēda principa — piemērojamas gan monētām, gan stieņiem. Latvijā VSIA "Latvijas proves birojs" ir pilnvarota iestāde, kas var noteikt dārgmetāla autentiskumu un provi; šis pakalpojums ir nozīmīgs, ja ir šaubas par importētu vai no privātpersonas iegādātu gabalu.

Platīna un pallādija monētas

Papildus stieņiem tirgū ir pieejamas platīna un pallādija ieguldījumu monētas, kuras kaļ vairākas valsts kaltuves. Atšķirībā no zelta analogiem šīm monētām PVN atbrīvojuma nav — tās nes pilnus 21 %. Uzcenojumi monētām ir augstāki nekā stieņiem, un tas palielina kopējās iegādes izmaksas. Kolekcijas vērtību šīm monētām ir grūti prognozēt: tā ir atsevišķa un neatkarīga no metāla cenas, un Latvijas mazumtirdzniecībā tieši platīna un pallādija monētām likvīda tirgus nav.

Robeža un muita

Platīnam un pallādijam piemēro tādas pašas robežšķērsošanas normas kā citiem dārgmetāliem. Šeit ir divi atšķirīgi regulējuma slāņi, un tos nedrīkst sajaukt.

PVN pie importa

Privātpersona, kas ieved platīna vai pallādija stieņus no valsts ārpus ES, maksā 21 % PVN no muitas vērtības (36. panta pirmā daļa). Muitas vērtībā ietilpst metāla cena plus transporta, iepakošanas, apdrošināšanas un komisijas izmaksas līdz pirmajai galamērķa vietai Latvijā, kā arī visi muitas maksājumi — bet ne pati PVN. Ja iegāde notiek citā ES dalībvalstī, 54. panta pirmā daļa noteic, ka nodokli piemēro tāpat kā iekšzemē.

Importētāja izmaksu aprēķina struktūra ir šāda:

PVN bāze = (metāla cena + transports + apdrošināšana + komisija) + muitas maksājumi
PVN = PVN bāze × 21 %
Kopā samaksāts = metāla cena + uzcenojums + PVN

Muitas tarifa likmi platīnam un pallādijam šis ceļvedis nenorāda — tā šajā pētījumā nav pārbaudīta, un, ievedot ievērojamus daudzumus, precīza likme jānoskaidro Latvijas muitas iestādēs. Tas ir prātīgs solis pirms jebkura pirkuma no piegādātāja ārpus ES.

Nauda pie robežas

Skaidras naudas deklarēšanas normas skar arī dārgmetālus. Likums "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" kopsakarā ar Regulas (ES) 2018/1672 2. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un tās I pielikumu uzskaita kā skaidru naudu arī:

• zelta monētas ar vismaz 90 % zelta saturu, un
• zelta stieņus vai gabalus ar vismaz 99,5 % tīrību.

Platīna un pallādija stieņi šajā uzskaitījumā nav minēti — bet muitas iestādes var uzskatīt tos par vērtīgiem priekšmetiem, un robežšķērsošana ar lieliem daudzumiem var izraisīt pārbaudi. Turklāt tā paša likuma 4. panta ceturtā daļa nosaka, ka vērtību, ja tas nepieciešams, nosaka Latvijas proves birojs un — ja priekšmetiem varētu būt kultūrvēsturiska vērtība — arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tāpēc pirms starptautiskas ceļošanas ar platīna vai pallādija daudzumu, kas pārsniedz ierastu tūristu iegādi, ieteicams noskaidrot pašreizējo muitas praksi.

Nobeigums: rūpniecības metāli, nevis naudas aizstājēji

Platīns un pallādijs vienlaikus ir dārgmetāli un rūpnieciskas izejvielas — un šī divējādība izskaidro lielāko daļu to uzvedības, ko ieguldītājs novēro tirgū.

Latvijas tiesību sistēmā Likums "Par valsts proves uzraudzību", 1. panta 1. punkts nostāda platīnu un pallādiju vienā kategorijā ar zeltu un sudrabu. Taču PVN likums (139. pants) izslēdz abus no atbrīvojuma, ko bauda ieguldījumu zelts. Šī asimetrija nav nejaušība — tā atspoguļo Eiropas Savienības PVN direktīvas izvēli neatzīt citus dārgmetālus par ieguldījuma instrumentu.

Latvijā kā eirozonas dalībvalstī kopš 01.01.2014 nav valūtas riska starp eiro un latu, bet ir valūtas risks starp eiro un dolāru, kurā abi metāli tiek kotēti. Katrs, kurš tur platīnu vai pallādiju eiro, faktiski tur gan metālu, gan EUR/USD pozīciju.

Ieguldītājam Latvijā, kurš apsver platīnu vai pallādiju, vērts paturēt prātā vairākus praktiskus secinājumus:

• Pirkuma čeks ir vērtīgāks nekā parasti. Bez dokumentāras iegādes vērtības nodokli aprēķina no pilnas pārdošanas cenas, nevis no peļņas; kā tieši tas darbojas un kādi ir izņēmumi, izklāsta dārgmetālu nodokļu ceļvedis.
• 21 % PVN nav atgūstams, tāpēc īstermiņa darījumi šajos metālos ir neizdevīgi pēc konstrukcijas; PVN slogs prasa ilgāku laika horizontu nekā zeltam.
• Tirgus šaurums ir patstāvīgs risks. Uzcenojums, atpirkuma starpība un realizācijas laiks šeit svārstās vairāk nekā zeltā, un lielus apjomus reti izdodas pārdot vienā darījumā.
• Ja pārdevējs nav Latvijas nodokļu rezidents, piemērojama pavisam cita kārtība ar ieturējumu no pārdošanas cenas; to apraksta nodokļu ceļvedis, nevis šis teksts.

Papildu informāciju par sudraba iegādi un glabāšanas iespējām var atrast citos šā portāla ceļvežos. Cenu kustību var sekot platīna cenas lapā un pallādija cenas lapā.

Šis ceļvedis ir vispārīgs skaidrojums par tirgu un nodokļu ietvaru, nevis individuāla konsultācija. Tas nesatur cenu prognozes, ieteikumus pirkt vai pārdot un neizvērtē nevienu konkrētu piedāvājumu. Ja rodas jautājumi par nodokļa aprēķinu vai deklarēšanas pienākumiem konkrētā situācijā, vērsieties Valsts ieņēmumu dienestā (vid.gov.lv) vai pie kvalificēta nodokļu konsultanta.