Nodokļi par dārgmetāliem Latvijā

Ienākums no kapitāla pieauguma — pozitīvi piešķirtais nodokļu objekts

Latvijā zelts, sudrabs, platīns un pallādijs ir kapitāla aktīvi Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) izpratnē. Šī nav administratīva interpretācija — tas ir skaidri rakstīts likumā. 11.⁹ panta otrās daļas 7. punkts uzlista: „ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā". Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā informatīvajā materiālā (pēdējo reizi aktualizēts 25.02.2026) atkārto: zelts, sudrabs, pallādijs, platīns — visi četri.

Šeit ir svarīgi saprast trīs juridisko konstrukciju atšķirību, kas šajā ceļvedī parādās vairākas reizes:

Latvijā šīs trīs konstrukcijas pastāv vienlaicīgi un ir jānošķir precīzi. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8. pants satur izsmeļošu valsts nodokļu sarakstu — piecpadsmit nodokļu veidi, un neviens nav mantojuma nodoklis vai dāvinājuma nodoklis. Citiem vārdiem: uz mantojuma nodokļa veidu Latvijā nav, bet tas nenozīmē, ka ienākums no mantotā metāla pārdošanas nav ar nodokli apliekams.

Kāpēc Latvijas „personiski lietotu priekšmetu" izņēmums neattiecas

Daudzās valstīs ir kāda veida izņēmums priekšmetiem, kas iegādāti personiskai lietošanai. Latvijā tas ir 9. panta pirmās daļas 19.² punkts — ienākumi no personīgā īpašuma atsavināšanas, piemēram, mēbeles un apģērbs.

Tas izklausās kā iespēja, un tieši tāpēc ir tik bīstams. Trīs rindiņas tālāk tajā pašā normā stāv vārdi „izņemot ienākumu no … b) kapitāla pieauguma un pārējā ienākuma no kapitāla". Dārgmetālu pārdošanas ienākums ir ienākums no kapitāla pieauguma — un tieši to 19.² punkta "b" apakšpunkts no izņēmuma izslēdz.

🔴 Estijā līdzīga norma (TuMS § 15 lg 4 p 4) izraisa aktīvas diskusijas par to, vai ieguldījumu metāls tajā ietilpst. Latvijā tas nav diskusijas priekšmets: Latvijas likumdevējs slēdzi ir nepārprotami aizvēris. Nekas no Igaunijas juridiskās diskusijas nav pārnestams uz Latviju.

Nodokļu likme: 25,5 % un turēšanas termiņa neesamība

Ienākumam no kapitāla pieauguma (ienākums no kapitāla pieauguma) kopš 01.01.2025 piemēro 25,5 % likmi — tas ir 15. panta piektās daļas saturs, nevis VID skaidrojums. Pirms 2025. gada 1. janvāra likme bija 20 %; daudzos interneta avotos, nodokļu konsultantu blogos un pat juristu materiālos vēl aizvien parādās 20 %. Šie materiāli ir novecojuši.

Nav turēšanas termiņa. Latvijas nodokļu likumā nav noteikumu, kas samazinātu vai atceltu nodokli, ja metāls tiek turēts vairāk nekā X gadus. 9. panta pirmās daļas 33. un 33.¹ punktā ir minēts 60 mēnešu termiņš — bet tikai nekustamajam īpašumam. Tas nozīmē: peļņa pirmajā dienā pēc pirkuma tiek aplikta tieši tāpat kā peļņa pēc trīsdesmit gadiem.

Nav neapliekamā minimuma un nav neapliekamās robežas ienākumam no kapitāla pieauguma. gada neapliekamais minimums ir 12. panta pirmajā daļā saistīts ar 15. panta otrā daļa ienākumiem (darba samaksa u.c.), bet ne ar piektā daļa (kapitāla pieaugums). VID oficiālajos piemēros Nr. 3 un Nr. 4 tiek aplikta peļņa 20 EUR un 10 EUR apmērā.

Progresija un papildu 3 %

Ienākuma nodokļa progresija (25,5 % / 33 %) attiecas uz ienākumiem pēc 15. panta otrās daļas — darba samaksa, īres ienākumi u.tml. Dārgmetālu pārdošanas peļņa ir 15. panta piektā daļa un attiecas uz plakanu 25,5 % — progresija uz to neattiecas.

Tomēr ir 15.¹ pants: ja gada kopienākumi pārsniedz 200 000 EUR, papildu 3 % piemēro daļai, kas pārsniedz 200 000 EUR — ne visiem gada ienākumiem. Ienākums no kapitāla pieauguma šajā bāzē tiek ieskaitīts (15.¹ panta otrās daļas 1. punkts). Tas nav 200 000 EUR peļņa no metāla, bet gada kopienākumu robeža.

20 % izņēmuma gadījums. pārejas noteikumu 196. punkts paredz: darījumiem, kas uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā (piemēram, maksājums pa daļām), turpina piemērot 20 % 2025., 2026. un 2027. gadā, ja DK-pielikums darījumam iesniegts laikā. Tas ir šaurs pārejas risinājums — nevis parasta dārgmetālu pārdošana.

Nodokļa bāze: pārdošanas cena mīnus iegādes vērtība

Pamata formula ir 11.⁹ panta pirmajā daļā. Vairāk par zelta cenu un tās veidošanos var lasīt atsevišķā ceļvedī.

Kapitāla pieaugums = pārdošanas cena − iegādes vērtība − iegādes blakusizdevumi
IIN = kapitāla pieaugums × 25,5 %   (likme no 01.01.2025, 15. panta piektā daļa)

Pārdošanas cena ir summa, kas saņemta par metāla atsavināšanu. Iegādes vērtība ir summa, ko nodokļu maksātājs maksājis, iegādājoties šo konkrēto priekšmetu — dokumentāri apliecināta, ne aprēķināta.

Blakusizdevumi ir atskaitāmi. 11.⁹ panta piektā daļa nosaka: „valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, … komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi." Tāpat — aizdevuma procenti, ja ir dokumentāri pierādāms, ka aizdevums ņemts tieši šī aktīva iegādei.

Darījuma piemērs

Alise 2025. gada februārī iegādājas 50 g zelta stieni (100 % iegādes cena: 3 800 EUR, komisija: 50 EUR; kopā: 3 850 EUR). 2026. gada martā viņa to pārdod par 4 600 EUR.

Pārdošanas cena:         4 600,00 EUR
Iegādes vērtība:       − 3 800,00 EUR
Iegādes blakusizdevumi:    − 50,00 EUR
Kapitāla pieaugums:        750,00 EUR

IIN = 750,00 × 25,5 % = 191,25 EUR   (likme: 15. panta piektā daļa, spēkā no 01.01.2025)

Tieši tāpēc čeks ir tik vērtīgs — un tieši tāpēc VID iesaka uz tā personas datus: ja iegādes vērtība nav apliecināma, tad pārdošanas cena kļūst par nodokļa bāzi pilnā apmērā.

Ienākuma gūšanas diena ir diena, kad Alise saņem naudu, nevis diena, kad noslēgts darījums. To nosaka 16.¹ panta pirmā daļa: „Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas." No šīs dienas tiek skaitīts ceturksnis un gads.

Divi nodokļi, divas tvērieni

Viena no biežākajām kļūdām ir apvienot IIN un PVN vienā teikumā: „Ieguldījumu zelts Latvijā ir bez nodokļiem." Šis apgalvojums ir divreiz neprecīzs. Detalizētāku informāciju par ieguldījumu zeltu un tā pirkšanu var lasīt zelta pirkšanas ceļvedī.

139. panta septītā daļa skaidri saka: ieguldījumu zelts ir no nodokļa atbrīvots — un nodaļas nosaukums VII nodaļa — Atbrīvojumi no nodokļa to apstiprina; tāpat runā MK Nr. 17, 44. punkts. Tā ir juridiska atbrīvojuma konstrukcija, nevis „nav apliekams" — un atšķirība nav akadēmiska: tieši atbrīvojuma konstrukcija ļauj tirgotājam saglabāt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības (139. panta septītā un astotā daļa).

Trīs iegādes varianti — trīs atšķirīgas sekas

Kādas nodokļu sekas ir, pārdodot metālu, ko iegādājies, saņēmis mantojumā vai dāvinājumā? Atbilde ir dažāda katrā gadījumā — un atšķirība dažreiz ir desmitiem procentu no darījuma vērtības.

🔴 Situācija „bez dokumenta" ir vissmagākā. VID oficiālais piemērs Nr. 2 to formulē vienā teikumā: „Ja zelta stieņa iegādes dokuments (čeks) nav saglabājies, nodokli maksā no kapitāla aktīva pārdošanas cenas, neņemot vērā tā iegādes vērtību. Ar nodokli apliek konkrētā zelta stieņa pārdošanas cenu – 1600 eiro." Nodoklis tātad ir 1 600 × 25,5 % = 408 EUR. Lai redzētu, cik dārgs ir pazaudēts čeks, pieņemsim, ka stieņa pirkuma cena bijusi 1 400 EUR — ar saglabātu dokumentu bāze būtu 200 EUR peļņa un nodoklis 51 EUR, tātad par 357 EUR mazāk. ⚠️ Šie 1 400 EUR ir tikai mūsu pieņēmums aprēķinam; VID piemērā ir nosaukta vienīgi pārdošanas cena 1 600 EUR.

Kāpēc čeka nozīme Latvijā ir izšķirīga

VID informatīvais materiāls (25.02.2026) raksta: „Personai jāspēj pierādīt, ka tā ir veikusi izdevumus par kapitāla aktīva iegādi. Šim mērķim vislabāk kalpo personas dati, t.i., vārds, uzvārds un personas kods, maksājumu apliecinošajā dokumentā (piemēram, čekā)."

Anonīms kases čeks no Latvijas VID viedokļa ir vājākais pierādījuma veids — jo tas nevar pierādīt, ka tieši šis maksātājs veica pirkumu. Pirkt ar bezskaidras naudas norēķinu vai lūgt čeku ar personas datiem nav nosacījums pirkuma laikā, bet ir izšķirošs pieredzes jautājums gadus vēlāk.

Dāvinājums: MK Nr. 899, 54. punkts un step-up

Šī ir visbiežāk pārprastā norma visā Latvijas dārgmetālu nodokļu jomā. Spot cena saņemšanas brīdī ir atskaites punkts arī vērtēšanai dāvinājuma gadījumā.

Kad dāvinājuma saņēmējs vēlāk pārdod saņemto dārgmetālu, viņam ir nepieciešama tā iegādes vērtība. 11.⁹ panta ceturtā daļa saka: iegādes vērtība ir dāvinājuma līgumā norādītā vērtība, ierobežota ar pārdošanas cenu.

Bet kas notiek, ja dāvinājuma līgumā nav norādīta nekāda vērtība — vai arī dāvinājuma līguma vispār nav?

MK noteikumi Nr. 899, 54. punkts nosaka: ja kapitāla aktīvam nav speciāla iegādes vērtības noteikšanas kārtība (un dārgmetāliem tiešām tādas nav), tad par šī kapitāla aktīva iegādes vērtību tiks uzskatīta vērtība, kādu dāvinājuma saņēmējs var pierādīt, iegūstot informāciju no dāvinātāja. Konkrētāk: Iegūtā informācija no dāvinātāja ir dokumentāri pierādāmi dāvinātāja kapitāla aktīva iegādes izdevumi.

Tas nozīmē: ja tēvs dāvina meitu zelta stieni, kuru pirkis par 2 000 EUR, un meita to pārdod par 2 400 EUR — meita var izmantot tēva pirkuma dokumentus kā savu iegādes vērtību.

Dāvinājuma līgumā: nav norādīta vērtība
Tēva dokumentētie iegādes izdevumi: 2 000 EUR
Meitas pārdošanas cena: 2 400 EUR

Kapitāla pieaugums = 2 400 − 2 000 = 400 EUR
IIN = 400 × 25,5 % = 102,00 EUR

Bez šīs normas nodokļa bāze būtu pilna pārdošanas cena — 2 400 EUR, un nodoklis 612,00 EUR.

VID savos oficiālajos piemēros (Nr. 4 un Nr. 8) apliecina šo normu divreiz: sudraba monēta, ko māte nopirkusi par 75 EUR, dāvināta un pārdota par 85 EUR — nodokļa bāze 10 EUR; zelta stieņa gadījumā ar dāvinātāja maksājuma dokumentu apliekamā daļa samazinās no 2 400 uz 400 EUR.

Iegādes vērtības paaugstinājums (step-up) pēc ar nodokli apliktās dāvinājuma daļas

Ir vēl viena norma, ko bieži piemin nepilnīgi. Ja dāvinājuma vērtība pārsniedz 1 425 EUR (neapliekamais minimums no nepiederīga cilvēka), pārsniegtā daļa tiek aplikta ar nodokli kā citi ienākumi. Ja tā ir samaksāta, tad vēlākai pārdošanai iegādes vērtībai tiek pieskaitīts apliktais apjoms.

VID materiālā pirms Nr. 9 piemēra teikts: „Ja vēlāk pārdod šādu dāvinājumā saņemtu kapitāla aktīvu, par tā iegādes vērtību uzskata vērtību, kas lietota nodokļa aprēķinam dāvinājuma saņemšanas dienā."

Nr. 9 piemērs: dāvinājuma vērtība 2 400 EUR, pārdošanas cena 2 400 EUR. Nodokļa bāze ir nulle, jo iegādes vērtība ir 2 400 EUR (dāvinājuma vērtība, kas lietota nodokļa aprēķinam).

Mantojums un patiess atbrīvojums

Mantojuma nodokļa Latvijā nav. Bet tas nenozīmē, ka mantotā metāla pārdošana ir bez nodokļa. Par metāla glabāšanu un apdrošināšanu ir atsevišķs ceļvedis.

Jānošķir divas juridiskās konstrukcijas:

Pirmā konstrukcija: trūkst nodokļa veida. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8. pants satur izsmeļošu valsts nodokļu sarakstu. Tajā ir piecpadsmit nodokļu veidi — un mantojuma nodoklis vai dāvinājuma nodoklis nav neviens no tiem. Tātad Latvijā mantojuma vai dāvinājuma brīdī nav jāmaksā nekāds mantojuma nodoklis.

Otrā konstrukcija: patiess atbrīvojums ienākuma nodoklī. Mantojums kā tāds ir ienākuma veids IIN izpratnē — 8. panta trešās daļas 21. punkts paredz atvērto uzskaites kategoriju. Bet 9. panta pirmās daļas 9. punkts to skaidri atbrīvo no nodokļa. Bez šīs normas mantojums tiktu aplikts. Atbrīvojums nav absolūts — tam ir divas izņēmumu kategorijas, bet dārgmetāls neietilpst nevienā no tām.

Mantojuma saraksts un iegādes vērtība

11.⁹ panta ceturtā daļa nosaka: mantota aktīva iegādes vērtība ir mantojuma sarakstā vai mantojuma apliecībā norādītā vērtība. No šejienes izriet tieša un reta praktiskā secinājuma: ja mantojuma sarakstā norādīts metāla vērtība 1 500 EUR un metāls tiek pārdots par 1 400 EUR, peļņa nav (un nav nodokļa). Ja mantojuma sarakstā nav norādīta nekāda vērtība vai metāls nav minēts vispār — VID piemērā Nr. 6 pilnā 62 EUR pārdošanas cena ir nodokļa bāze.

Divu mērķu konflikts, ko rada pats likums. Notāra honorārs par mantojuma lietu ir atkarīgs no norādītajām vērtībām (MK Nr. 737, 39. punkts). Zems novērtējums samazina honorāru. Bet zems novērtējums vēlāk palielina ar 25,5 % apliekamo kapitāla pieaugumu — un pēc mantojuma apliecības izsniegšanas vērtību mainīt var tikai MK Nr. 543, 7.⁶ punktā noteiktajos gadījumos vai ar tiesas rīkojumu. ⚠️ Šī pretruna nav ierakstīta nevienā normā: tā izriet no 11.⁹ panta ceturtās daļas, MK Nr. 543, 7.³ un 7.⁶ punkta un MK Nr. 737, 39. punkta kopsakara. Tā ir situācija, kuru vērts pārrunāt ar notāru pirms dokumentu parakstīšanas.

Dāvinājums no piederīgajiem — pakāpes un robežas

9. panta pirmās daļas 35. punkts nosaka dāvinājuma atbrīvojumu diviem gadījumiem. Informācija par sudraba pirkšanu ir atsevišķā ceļvedī, kur arī aplūkotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības.

• "a" apakšpunkts: dāvinājums no laulātā vai radinieka līdz trešajai pakāpei — pilnā apmērā atbrīvots no IIN neatkarīgi no summas.
• "b" apakšpunkts: dāvinājums no jebkuras citas fiziskas personas — atbrīvots līdz 1 425 EUR no viena dāvinātāja taksācijas gadā (neapliekamais minimums).

MK Nr. 899, 53. punkts precizē: „ar nodokli netiek apliktas dāvanas līdz 1 425 euro no viena dāvinātāja – fiziskās personas taksācijas gada laikā." Tas ir neapliekamais minimums par katru atsevišķu dāvinātāju — ne kopīga gada robeža par visiem dāvinātājiem.

Radniecības grādu skaitīšana pēc Civillikuma 206.–211. panta:

🔴 Brālēni un māsīcas ir 4. pakāpē — to apstiprina Civillikums 211. pants ar vārdu „ceturtajā". Pilns atbrīvojums uz viņiem neattiecas.

Kas notiek ar summu virs 1 425 EUR

Daļa virs 1 425 EUR nav kapitāla pieaugums — tur nav notikusi atsavināšana. Tā tiek klasificēta kā citi ienākumi un apliekama ar progresīvo IIN likmi pēc 15. panta otrās daļas: 25,5 % līdz sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta augstākajai robežai, bet 33 % virs tās. Sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālā robeža likumā skaitliski nav nosaukta — to publicē VID savā materiālā (2026. gadam, aktualizēts 13.01.2026).

Piemērs (izstrādāts no VID Nr. 9 piemēra, pārrēķināts ar 2025.–2026. gada likmi):

Dāvinātājs — nepiederīgs cilvēks
Dāvinājuma vērtība: 2 400 EUR
Neapliekamais minimums: 1 425 EUR
Apliekamā daļa: 2 400 − 1 425 = 975 EUR

IIN = 975 × 25,5 % = 248,63 EUR   (likme no 01.01.2025)

⚠️ VID oficiālajā piemērā Nr. 9 uzrādīts 195 EUR — jo tas attiecas uz dāvinājumu no 2023. gada, kad likme vēl bija 20 % (975 × 20 % = 195 EUR). Tas ir vēsturisks skaitlis un neattiecas uz 2025.–2026. gadu.

Dāvinājums ir jānovērtē tirgus cenā dāvinājuma saņemšanas dienā — 16. panta otrā daļa, 16.¹ panta pirmā daļa: attiecīgi tas ir diena, kad saņemta lieta.

Mantojuma saraksts, notārs un nodevums

Kopš 01.01.2025 mantojuma lietas Latvijā kārto zvērināts notārs — ne tiesa un ne VID. Iemesls: Notariāta likuma 250., 252. pants. Notāru biroja atrašanās vieta ir saistīta ar mirušā pēdējo deklarēto dzīvesvietu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinam var izmantot kalkulatoru kā orientieri, bet galīgais aprēķins jāveic pēc 15. panta piektās daļas likmes.

Mantojuma saraksts — obligāts katram mantojumam

Civillikuma 696.¹ pants (2024. gada 21. marta likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2025) nosaka: katram mantojumam ir obligāti jāizveido mantojuma saraksts ar vērtībām. Agrāk tas bija fakultatīvs; tagad — obligāts.

Kustamas lietas — ieskaitot zelta stieņus un monētas — novērtē vai nu ar visu mantinieku vienošanos, vai ar sertificētu vērtētāju vai nozares speciālistu (MK noteikumi Nr. 543, 7.³ punkts). Piemēro augstāko no iesniegtajiem novērtējumiem. Pēc mantojuma apliecības izsniegšanas vērtību var mainīt 7.⁶ punktā noteiktajos gadījumos — proti, ja tā noteikta pretēji šiem noteikumiem — vai ar tiesas rīkojumu; jebkura cita maiņa prasa tiesas ceļu.

Notāra honorārs un valsts nodeva

Valsts nodeva par notariāliem aktiem ir minimāla — 3,56 EUR par aktu, 1,07 EUR par izrakstu (MK Nr. 1069, 2. punkts). Daudz ievērojamāks izdevums ir notāra honorārs, kas ir atkarīgs no mantojuma vērtības (MK Nr. 737, 39. punkts):

Kopš 16.04.2026 pievienoti divi papildu punkti (MK noteikumi Nr. 200 no 14.04.2026): 40.⁵ punkts — 80 EUR par kontu reģistra automātisko aizpildi; 40.⁶ punkts — 40 EUR par kreditora prasījuma uzraudzību.

⚠️ mantinieku šķiras un radniecība līdz trešajai pakāpei ir divas dažādas sistēmas. Šķiras attiecas uz honorāru; grādi — uz dāvinājumu atbrīvojumu. Tās nav savstarpēji pārvērstamas.

Nodokļu deklarācija: DK, GD, termiņi

Regulārais ienākuma deklarācijas veids dārgmetālu pārdošanas peļņai ir DK (Kapitāla pieauguma deklarācija). GD ir Gada korekcijas deklarācija (gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācija) — tā nav galvenā deklarācija, bet korekcija zaudējumu ieskaita vajadzībām, jāiesniedz līdz 1. februārim. Jebkurš avots, kas sauc regulāro deklarāciju par GD, ir novecojis vai neprecīzs. Attiecībā uz ienākuma nodokli un dārgmetāliem var lasīt arī Lexikona ierakstā.

Termiņus nosaka 19. panta 5.³ daļa, maksājumu termiņu — 19. panta 3.² daļa:

🔴 Maksājums ir jāveic tajā pašā mēnesī, kad iesniegta deklarācija — ne nākamajā. VID piemērs Nr. 10: deklarācija līdz 15.01.2026, maksājums līdz 23.01.2026.

⚠️ Attiecībā uz to, vai „kopējie ienākumi ceturksnī" nozīmē peļņu vai bruto ieņēmumus — VID materiālos (piemēri Nr. 10 un 11) tiek izmantots vārds ienākumi, bet likumā skaidras definīcijas nav. VID skaidrojumā lieto peļņu kā bāzi. Teksts raksta neitrāli „ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem".

Deklarācijas parasti iesniedz caur EDS (Elektroniskās deklarēšanas sistēma). Papīra veidlapa ir iespējama (19. panta 5.⁵ daļa), un fiziskas personas bez saimnieciskās darbības var deaktivēt EDS piekļuvi. EDS nav vienīgais ceļš. Skat. arī zelta pārdošanas kalkulatoru ierosinātajai pārdošanas cenas aprēķināšanai.

Mantojuma un dāvinājuma deklarācija

Ja ar nodokli neapliekamie ienākumi (piemēram, mantotais metāls) vienā gadā pārsniedz 10 000 EUR, tad vairs nav iespējams atteikties no gada deklarācijas iesniegšanas (20. panta pirmā daļa). Deklarācija jāiesniedz, pat ja nav jāmaksā nekāds nodoklis. Veidlapa ir D ar pielikumiem D1, D1.1, D2, D2.1, D3, D3.1, D4 (MK Nr. 662, 2. punkts), jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam (vai no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam, ja ienākumi pārsniedz sociālā apdrošinājuma iemaksu maksimālo apjomu).

Nerezidenti: 3% pret 25,5%

Persona, kura nav Latvijas nodokļu rezidents, bet pārdod Latvijā zeltu vai citus dārgmetālus, saskaras ar citu pieeju. 3. panta trešās daļas 7.¹ punkts noteic: no kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumiem pēc 11.⁹ panta jāietur 3 % no pārdošanas cenas — ne no peļņas, bet no bruto ieņēmumiem.

Pēc VID darba apraksta (25.02.2026) nerezidents var izvēlēties iesniegt GD korekcijas deklarāciju līdz nākamā gada 1. februārim un nomaksāt 25,5 % tikai no peļņas. Taču 19. panta 5.³ daļa adresē rezidentu — nerezidentam šī izvēle ir norādīta VID materiālos, ne tiešā likuma normā. Konsultējies ar nodokļu padomnieku pirms šīs izvēles.

Norēķināšanās pienākums bez nodokļa

Latvijā pastāv situācijas, kurās mantojums vai dāvinājums ir atbrīvots no nodokļa, bet deklarēšanas pienākums tomēr pastāv.

20. panta pirmā daļa nosaka: persona, kas gada laikā saņēmusi nodokļu brīvus ienākumus (pēc 9. panta pirmās daļas) kopumā virs 10 000 EUR, vairs nevar izmantot gada deklarācijas atteikumu. Tā ir viena no vairākām alternatīvajām prasībām — ne automātisks pienākums ikvienam. No summas izslēdz ienākumus pēc 9. panta pirmās daļas 2.¹ un 2.² punktā.

Papildu specifisks gadījums: ja zelta stieņu vai sudraba stieņu vērtība mantojuma sarakstā pārsniedz 15 000 EUR kā nereģistrējama kustama manta, notārs iesniedz paziņojumu Finanšu izlūkošanas dienests (FID) — MK Nr. 550, 14.7. apakšpunkts. Tas ir nevis nodokļu, bet naudas atmazgāšanas novēršanas mehānisms; mantiniekam nav jāmaksā papildu nodoklis, bet jāzina par šīs robežas esamību.

PVN — zelts brīvs, pārējie dārgmetāli 21%

Ieguldījumu zelta pirkšana Latvijā nav apliekama ar PVN (139. panta otrā daļa). Taču šis atbrīvojums attiecas tikai uz zeltu. Sudrabs, platīns un pallādijs — kā stieņi un kā monētas — ir apliekami ar 21 % PVN (41. panta pirmās daļas 1. punkts).

80% kritērija pārbaude un EU saraksts

Monētām, kurām nav ES listēšanas, cenas kritēriju pārbauda katram darījumam. Normas teksts: pārdošanas cena nedrīkst pārsniegt zelta satura tirgus vērtību vairāk kā par 80 % — tas ir, pārdošanas cena drīkst būt ne vairāk kā 180 % no zelta vērtības. Abstrakts piemērs ar nelistētu monētu:

Zelta saturs monētā: 7,32 g
Spot cena: 85,00 EUR/g
Zelta vērtība: 7,32 × 85,00 = 622,20 EUR
Pieļaujamais maksimums: 622,20 × 1,80 = 1 119,96 EUR

Monēta par 900 EUR → atbrīvota (900 < 1 119,96)
Monēta par 1 200 EUR → nav atbrīvota (1 200 > 1 119,96)

ES sarakstā 2026. gadam (ES Oficiālais Vēstnesis C/2025/5923 no 14.11.2025), sadaļā LATVIJA, ir iekļautas piecpadsmit Latvijas zelta monētas. Šīm monētām cenas pārbaude nav nepieciešama visu 2026. gadu — sarakstā norādītā iekļaušana to aizstāj (saraksta skaidrojums b). Monētas ar prove zem 900 ir izņemtas (skaidrojums c), bet neiekļaušana sarakstā pati par sevi atbrīvojumu neizslēdz (skaidrojums d).

PVN atbrīvojums ar priekšnodokļa atskaitīšanu

Ieguldījumu zelts ir atbrīvots ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām — un tā ir būtiska atšķirība no parastā atbrīvojuma. Parastos atbrīvojumos pārdevējs neiekasē PVN no pircēja, bet arī nevar atskaitīt priekšnodokli, ko pats samaksājis pirkumiem. Rezultāts: PVN paliek pārdevēja cenā kā „slēptais nodoklis".

139. panta septītā un astotā daļa kopā ar 92. pantu paredz tirgotājam pilnu priekšnodokļa atskaitīšanu: no zelta iegādes vai importa piegādei ieguldījumu zeltam; no pakalpojumiem, kas maina formu, svaru vai prove; no piegādātāja, kas izmantojis izvēles tiesības. Tāpēc Latvijas ieguldījumu zelta cenai nav slēptas PVN komponentes — pircējs netiek dubultā aplikts.

Opcija PVN pielietojumam (139. panta trešā līdz sestā daļa): var optēt tikai tas, kurš parasti piegādā zeltu rūpnieciskiem mērķiem vai ražo ieguldījumu zeltu. Parastais monētu vai stieņu tirgotājs optēt nevar.

Diferencētā aplikšana — kad to var un kad ne

Peļņas daļas režīms (diferencētā aplikšana, 138. pants) — PVN no tirgotāja peļņas marginas, ne no visas cenas — ir pieejams dažiem preču veidiem, bet dārgmetāliem tā piemērojamība ir strikti ierobežota.

MK Nr. 17, 184. punkts skaidri izslēdz „dārgakmeņus vai dārgmetālus" kā tādus — tas attiecas uz stieņiem neatkarīgi no metāla veida. Stieņu diferencētā aplikšana nav pieļaujama.

Importa un ES iegādes PVN uz ne-zeltu

Pērkot sudrabu, platīnu vai pallādiju no ārvalsts, PVN piemērojums ir tāds pats kā iekšzemē: 21 %. Zeltam imports ir atbrīvots (139. panta otrās daļas 3. punkts).

Imports no trešās valsts: PVN bāze ir muitas vērtība plus transports, iepakošana, apdrošināšana, komisija un muitas nodevas (36. panta pirmā daļa). Muitas tarifa apmērs ārpus PVN šajā ceļvedī nav pārbaudīts.

PVN daļa importēta sudraba cenā:
Muitas vērtība + nodevas: 1 000 EUR
PVN = 1 000 × 21 % = 210 EUR
Efektīvā PVN daļa gala cenā: 210 / 1 210 = 17,36 %

Ceļotāja bagāža no trešām valstīm (53. panta četrpadsmitā daļa): atbrīvota nekomerciāla ievešana līdz 300 EUR (sauszemes), 430 EUR (gaisa/jūras), 285 EUR (bērniem līdz 15 g.). Virs šīs robežas 21 % PVN pienākas.

Nodarbinātība vai ieguldījumi — robeža

Persona, kura regulāri pārdod dārgmetālus, riskē, ka VID pārkvalificē šo darbību par saimniecisko darbību — un tad piemēro citu nodokļu režīmu. 11. panta 1.³ daļa noteic, ka viens no šiem kritērijiem pietiek:

11. panta 1.⁴ daļa paredz aizsardzību: ienākumi no kapitāla (15. panta piektā daļa) pēc definīcijas nav saimnieciskā darbība, ja izdevumi nav atzīti kā tās izdevumi. Tomēr 1.³ un 1.⁴ daļas savstarpējā attiecība nav skaidri atrisināta normā — šī ir pelēkā zona, ne droša garantija.

Kolekcijas monētas nav glābiņš. VID oficiālajos piemēros (Nr. 3 un Nr. 4) pat Latvijas Bankas numismātiskās kolekcijas monētas ir kapitāla aktīvi un to pārdošanas peļņa ir apliekama. Izšķirošs ir iegādes mērķis, ko VID vērtē pēc apstākļu kopuma: kapitāla aktīvs (iegādāts ieguldījumam vai tālākpārdošanai) vai personīgā manta (iegādāts personīgai lietošanai, piemēram, rotaslieta). Ja mērķis ir kapitāla aktīvs, nodoklis pienākas no pirmā peļņas centa.

Zaudējumu ieskaitā un termiņi

Ja dārgmetālu pārdošana radījusi zaudējumus, tos var ieskaitīt pret citu kapitāla aktīvu peļņu tajā pašā taksācijas gadā (11.⁹ panta devītā daļa).

GD un noilgums

Gada korekcijas deklarācija GD jāiesniedz līdz 1. februārim nākamā gada, ja taksācijas gadā bijuši gan peļņas, gan zaudējumu darījumi un GD koriģē agrāk samaksāto nodokli.

Piemērs (2026. gads):
  Q1: zelts pārdots, peļņa +1 200 EUR, DK iesniegts, nodoklis 306 EUR samaksāts
  Q3: sudrabs pārdots, zaudējumi − 800 EUR

  GD līdz 01.02.2027:
  Koriģēts pieaugums = 1 200 − 800 = 400 EUR
  Koriģēts nodoklis  = 400 × 25,5 % = 102 EUR
  Atmaksājamais nodoklis = 306 − 102 = 204 EUR

Nodokļu pārbaudes un atmaksas termiņš abpusēji ir trīs gadi no likumā noteiktā samaksas termiņa (23. panta pirmā un otrā daļa). Glabā visus pirkuma un pārdošanas dokumentus vismaz trīs gadus pēc attiecīgā taksācijas gada. ⚠️ Piecu gadu noilgums skar tikai transfertcenas un hibrīdās shēmas — parastiem dārgmetālu pārdošanas darījumiem ir trīs gadi. Nodokļu kalkulators palīdz orientēties — kā tuvināts rīks, ne juridiski saistošs aprēķins.

Padomi, kurus šis teksts nesniedz

Šis teksts ir orientieris starp Latvijas nodokļu normām — ne individuāla nodokļu analīze. Tas nesniedz padomu tavā konkrētajā gadījumā, nenosaka nodokļu konvenciju priekšrocības un neaizstāj sertificēta Latvijas nodokļu konsultanta padomu.

Ja rodas šaubas, VID pieņem rakstiskus pieprasījumus ar konkrētu situācijas aprakstu. Šāds VID atzinums nav tiesiski saistošs tiesā, bet tas aizsargā no papildu soda, ja ievēro VID norādīto. VID informatīvais materiāls par ieguldījumu zeltu un dārgmetālu pārdošanu (pēdējo reizi aktualizēts 25.02.2026) ir pieejams vid.gov.lv — tajā ir oficiālie piemēri, kurus šajā ceļvedī izmantojam kā skaidrojumu par konkrētiem gadījumiem (bez dokumenta, mantojums, dāvinājums). Šo piemēru lasīšana pirms darījuma ir labs sākuma punkts.

Informācija par dārgmetālu glabāšanu un apdrošināšanu ir atsevišķā ceļvedī, tāpat kā zelta pirkšana un sudraba pirkšana.